Ir ļoti interesanti salīdzināt dažādas valstis un to atšķirības. Ko šādu ir paveicis Zirui Jans - jaunietis no Ķīnas, kurš 19 gadu vecumā pārcēlās uz ASV, lai mācītos koledžā. Pēc 3 ASV pavadītiem gadiem puisis sācis saprast, cik daudz kultūras atšķirību - ēšanā, attieksmē pret lietām un ikdienas paradumos, ir starp šīm divām valstīm. Izlasi un pie viena padomā - cik ļoti mēs atšķiramies no ķīniešiem un amerikāņiem.
ASV restorānu viesmīļiem ļoti patīk ar tevi parunāt
Viesmīļi ASV restorānos ļoti cenšas atstāt labu iespaidu klientiem, jo dzeramnauda veido lielu daļu viņu algas.
Ķīnā restorāni maksā fiksētu samaksu saviem darbiniekiem. Viesmīļi koncentrējās uz to, lai tu savu ēdienu saņemtu maksimāli ātri nevis pļāpāšanu un draugu atdarināšanu. Tajā pašā laikā, viņi ir tikpat gatavi un vēlmes pilni uzklausīt tevi, ja vēlies izmainīt savu pasūtījumu.
Labumi tirgos ir dārgāki kā pārtikas veikalos
ASV, kad cilvēki domā par fermeru tirgiem, viņi parasti domā par svaigiem, sulīgiem tomātiem un bioloģiskām olām. Produkti tirgū bieži vien ir dārgāki to augstās kvalitātes un svaiguma dēļ, pat salīdzinot ar organiskajiem un bioloģiskajiem labumiem, ko tirgo pārtikas veikalu ķēdēs.
Ķīnā iepirkties lielveikalā ir dārgākais veids. Daudziem ķīniešiem iepirkties vietējā tirgū ir daļa ikdienas. Katru dienu tirgotāji ierodās un sagatavo savu preci, sākot no augļiem, beidzot pat ar dzīvām zivīm. Iepirkties lielveikalā ir dārgāk, jo ir grūtāk saglabāt produktu svaigu, kad to jātransportē garās distancēs. Protams, iepērkoties veikalā tev ir iespēja iepirkties tīrākā un mazāk haotiskā vidē, kā ja to dari tirgū.
Amerikā tirgos parasti nekaulējās par cenu
Kaulēšanās īsti nav amerikāņu lieta. Kad tirgotājs ir uzlicis cenu, tu vai nu maksā to, vai ej tālāk. Savukārt ķīniešu tirgū var kaulēties par praktiski visu. Tavas kaulēšanās spējas tev var sagādāt lētāku pārtiku.
Ķīnā pat koledžas studenti var atļauties katru dienu paēst ārpus mājām.
Ēdiena industrija Ķīnā ir liela un dažāda, no tirgoņiem uz ielām līdz dārgām ēstuvēm un restorāniem. Koledžas studentiem Ķīnā ir iespējams paēst ārpus skolas kafejnīcas. Porcija nūdeļu veikalā maksā aptuveni dolāru. Savukārt dažādu eļļā vārīto ēdienu porcijas maksā no 4-10 dolāriem un "karstie podiņi" aptuveni ap 9 dolāriem, un no tiem var paēst vismaz 2-3 cilvēki.
Amerikāņi dzer kafiju, kamēr ķīnieši tēju
Ķīna ir tējas dzimtene tā kā loģiski, ka Ķīnā dod priekšroku tējai. Amerikāņi tieši pretēji ir kā apsēsti ar kafiju - puse amerikāņu to dzer ik dienu, kamēr tikai nepilna ceturtdaļa dzer tēju.
Cilvēki ASV lieto mikroviļņu krāsnis, lai uzsildītu ūdeni
Lai pagatavotu tādus dzērienus kā šķīstoša kafija, amerikāņi bieži ieber pulveri aukstā ūdenī (to visu krūzītē, protams) un krūzīti uzsilda mirkoviļņu krāsnī 3 minūtes, pēc tam to samaisot. Bet tā kā Ķīnā cieņā ir tēja, kurai vajag vārītu ūdeni, katram mājās ir tējkanna.
ASV neviens nedzer karstu ūdeni
Iņ un Jaņ ideja ir daļa no veselības filozofijas. Ja iņ uzvar jaņ, tu vari sākt justies vēsi un vari pat saaukstēties. Tāpēc tiek lietots karstais ūdens - tas sasilda teviun aizdzen no tevis iņ. Tikmēr Amerikā cilvēki dzer aukstu ūdeni un ledus kafiju, neatkarīgi no laika un temperatūras.
Runājot par izglītību - vecāki ASV tās dēļ nav gatavi iet tik tālu cik vecāki Ķīnā.
Amerikāņu vecāki var domāt, ka viņi pieiet bērnu izglītībai nopietni, bet Ķīnā viss ir daudz nopietnāk. Ķīniešu vecāki var nopirkt dzīvokli tuvāk prestižai skolai, lai tikai viņu bērni tiktu tur iekša. Vecāki Ķīnā bieži tērē papildu naudu, lai palīdzētu iegūt labākus rezultātus eksāmenos, testos un kontroldarbos. Bērniem tiek likts iet papildmācībās vai viņiem tiek atrasti privātskolotāji, vai palīgi, kas ar viņiem pilda mājasdarbus. ASV bērniem ir lielāka brīvība - kādu skolu tie izvēlās un kādu nākotni viņi grib. ASV vecāki mazāk uztraucās par atzīmēm un viņi cenšās pavērt bērnu izpratni ar sarunām par politiku un jaunumiem, un iesaistoties skolu projektos kopā ar bērniem.
Vēl viena atšķirība ir tāda, ka ASV vairāk vecāki mudina sevi attīstīt fiziski nekā Ķīnā. ASV vecāki mudina bērnus pievienoties sporta komandām un nosūtā bērnus uz sporta nometnēm vasarā, kamēr Ķīnā tas nav sevišķi populāri.
Ķīnā cilvēki, lai maksātu par visu, sākot ar autobusu, beidzot ar luksusa somiņu, maksā, skenējot QR kodus.
ASV, ja cilvēks iet paēst vai ieprikties, viņš maksā ar karti vai skaidru naudu. Salīdzinoši nesen populāri palika maksāt caur PayPal vai Venmo. Ķīnā cilvēki maksā izmantojot QR kodus. Praktiski visiem tirgoņiem, sabiedriskajam transportam ir iespēja samaksāt ar QR koda skenēšanu.
ASV ir daudz brīvāka kā Ķīna
Ja paskaties pa logu pār ieleju ASV, tu parasti neredzi māju klučus visur, ja vien neesi lidostas tuvumā. ASV ir aptuveni līdzīga izmēra kā Ķīna, taču ar daudz zemāku populāciju, kas liek ASV justies daudz brīvākai kā Ķīnai. Plašums amerikāņiem rada daudz iespēju āra aktivitātēm, piemēram, pastaigām un kuģošanai.
Kāpēc ķīniešiem darbs un mācības ir ilgākas nekā eiropā un asv?
tāpēc, ka ķīnieši vēl joprojām ceļ komunismu.
savukārt asv un eiropā ir tikai jāaizsargā demokrātija.
Sāksim ar to,ka Ķīnā dzīvo etniskie ķīnieši,bet ASV lielāko tiesu dzīvo migranti no Eiropas, kuri iznīcināja vietējo civilizāciju.
Šis raksts basically ir balstīts uz generalizations. 10. punkts ir possibly the dumbest shit I've ever read.
