Jau esam pieraduši, ka zvanot uz dažādām iestādēm, vispirms mums liek nospiest kādus taustiņus, lai izvēlamies sarunu valodu, tēmu, un liek mums vēl n-tās reizes klausīties mūziku, jo visi operātori esot aizņemti. Turklāt par visu šo garo priekšspēli vēl zvanītājam pašam jāsamaksā. Kad šīs nejēdzības ir sākušās un kas to izdomājis.
Es savu darba mūžu esmu nostrādājusi telekomunikāciju sistēmās, kā tagad to moderni sauc, bet neatceros, ka tas agrāk būtu bijis populārs klienta muļķošānas paņēmiens. Agrāk maksimālās slodzes stundās strādāja lielāks operātoru skaits.
To visu daudzkārt izbaudot, šodien atceros vienu aprakstītu patiesu gadījumu par piedāvājumu uzgriezt ciparu 1 no telekomunikāciju vēstures.
Vēl jāpiebilst, ka ļoti ilgus gadus ciparus ,,griezām'' līdz parādījās telefoni ar taustiņiem, tad sākām ,,spiest''. Tagad atkal jauni aparāti, vairs pat nezinu ar kādu darbību tur izvēlas ciparu. Varbūt kāds komentā pastāstīs.
Tālajos, bet faktiski ne tik tālajos sešdesmitajos gados Ļeņingradā notika kāds seminārs. Zviedru firma Ericcson prezentēja savas telefonu centrāles ar programmētu vadību. Zviedru lektors diezgan labā krievu valodā skaidrojis par dažādiem papildus pakalpojumiem. Viņa piemērs bijis šāds:
- Piemēram, jūs ar kādu sarunājaties divatā, bet gribat šai sarunai pieslēgt trešo personu - uzgrieziet ciparu1, tad vēlamās personas telefona numuru un varēsiet sarunāties trijatā.
Sēdi vadīja Padomju Savienības sakaru ministra vietnieks Klokovs. Gribēdams pajokot, pusbalsī lektoram piebildis, ka mūsu centrāles ir labākas, jo mums nav papildus jāuzgriež neviens cipars, trešais abonents vienmēr pieslēdzas sarunai pats.
Atskanējuši skaļi klausītāju smiekli. Zviedru lektors šo Klokova ironiju nav sapratis, jo nav zinājis par Padomju Savienības sliktajām centrālēm, kur bieži vien vēl dzirdamas citas sarunas jeb kāds pieslēdzies noklausīties.
Lektors tūdaļ sazinājies ar savu priekšniecību Zviedrijā. Pārrunājis radušōs situāciju un teicis:
- Jūs zālē esat 64 klausītāji. Mūsu firma apmaksās visiem braucienu uz Stokholmu un atpakaļ. Izbraukšana šodien pēcpusdienā, apskatīsim uz vietas mūsu ražotās centrāles, rīt būsim atpakaļ un turpināsim semināru.
Nu Klokovam bija jāglābj situācija. Viņš nedrīkstēja stāstīt ārzemniekam, ka mūsu pilsoņiem izbraukšanu no valsts jāsaskaņo ar VDK orgāniem, jāiziet neskaitāmas pārbaudes, kas prasa mēnešiem ilgu laiku.
Skaidrojis lektoram, ka ticot zviedru firmas centrāļu kvalitātei un nav jāizšķiež velti firmas līdzekļi pierādīšanai.
Semināra klausītājiem, par nožēlu, šis bezmaksas brauciens uz Stokholmu nenotika.
