ZiemassvÄtki ir brÄ«numu laiks. Tie ir svÄtki, kurus gaida gan lieli gan mazi. TÄdÄļ šeit arÄ« daži faktiÅi š.
ZiemassvÄtku vecÄ«ša tÄls ir cÄlies no leÄ£endÄrÄ kristiešu svÄtÄ, Miras bÄ«skapa IV gadsimta sÄkumÄ – SvÄtÄ Nikolaja. Bari – ostas pilsÄtÄ ItÄlijas dienvidrietumos Adrijas jÅ«ras krastÄ bazilikÄ atrodas šÄ« mÅ«sdienu ZiemassvÄtku vecÄ«ša, Santa Klauss, Nikolasa utt. prototipa kaps. ViÅu aprakstÄ«ja kÄ slepenu dÄvanu nesÄju bÄrniem tradicionÄli 5. – 6. decembrÄ« NÄ«derlandÄ un BeļģijÄ, kÄ arÄ« citviet CentrÄleiropÄ. SvÄtÄ Nikolaja pÄ«šÄ¼us no mÅ«sdienu Turcijas teritorijas XI gadsimtÄ nozaga itÄliešu jÅ«rnieki, izraisot starptautisku skandÄlu. Dzimis PatarÄ – mÅ«sdienu Turcijas teritorijÄ, viÅš ir pasaulÄ vispopulÄrÄkais ar BÄ«beli nesaistÄ«tais svÄtais.
ArÄ« Vikingu Dievs Odins tiek uzskatÄ«ts par vienu no mÅ«sdienu ZiemassvÄtku vecÄ«ša jeb Santa Klausa priekšteÄiem. SaskaÅÄ ar mÄ«tu, viÅš jÄja uz sava lidojošÄ zirga, kuram bija astoÅas kÄjas, ko simboliski uzskata par ziemeļbriežu priekšteÄiem. ZiemÄ Odins izdalÄ«ja dÄvanas, kÄ arÄ« sodÄ«ja par nepaklausÄ«bu.
ZiemassvÄtku vecÄ«ša uzticamajiem palÄ«giem, lidojošajiem ziemeļbriežiem ir vÄ«riešu vÄrdi: Dašers, Dansers, Pransers,Viksens, KomÄta, Kupids, Donners, Blitzens un RÅ«dolfs, taÄu kÄ zinÄms šajÄ gada laikÄ ziemeļbriežu tÄviÅi nomet ragus, tad nu daudzi ironiski norÄdÄ«juši, ka, iespÄjams, sarkanÄ kostÄ«mÄ tÄrptÄ vÄ«ra kamanas patiesÄ«bÄ velk briežu mÄtÄ«tes.
350. gadÄ pÄvests JÅ«lijs I – Romas bÄ«skaps (no 337. – 352. gadam), pasludinÄja 25. decembri par oficiÄlu svÄtku dienu par godu JÄzus Kristus dzimšanai.
SvÄtku nosaukuma ZiemassvÄtki (angļu val.: Christmas) izcelsmi saista ar Kristus Mesi (Christ’s Mass), kas ir atvasinÄts no senÄ Angļu – Cristes, kas pirmo reizi pierakstÄ«ts 1038. gadÄ.
VÄcijÄ Heiligabend jeb ZiemassvÄtku vakars tiek uzskatÄ«ts par maÄ£isku laiku, kad sirdsšÄ·Ä«stie cilvÄki spÄj sadzirdÄt un saprast dzÄ«vnieku valodu.
Alabama bija pirmais Amerikas štats, kurÄ oficiÄli atzina ZiemassvÄtkus. Tas notika 1836. gadÄ. SavukÄrt, Oklahoma pÄdÄjais – 1907. gadÄ .
ZiemassvÄtki nebija oficiÄla brÄ«vdiena AmerikÄ lÄ«dz to apstiprinÄja par tÄdu – 1870. gada 26. jÅ«nijÄ.
TrÄ«s tradicionÄlÄs ZiemassvÄtku krÄsas ir zaļa, sarkana un zelta. ZaÄ¼Ä jau izsenis ir dzÄ«vÄ«bas un atdzimšanas simbols; sarkanÄ simbolizÄ JÄzus Kristus asinis, savukÄrt, zelta krÄsa – attÄlo gaismu, kÄ arÄ« turÄ«bu un cÄlumu.
AttiecÄ«bu speciÄlisti ir norÄdÄ«juši, ka divas nedÄļas pirms ZiemassvÄtkiem ir ļoti populÄrs laiks, kad pÄri nolemj pÄrtraukt attiecÄ«bas. š²ššš²ššš²ššš²ššš²šš
(Gandrīz viss no brivbridis.lv)
