local-stats-pixel fb-conv-api

Neparasti fakti par Ziemassvētkiem šŸŒœšŸŽšŸŒ²6

Ziemassvētki ir brÄ«numu laiks. Tie ir svētki, kurus gaida gan lieli gan mazi. Tādēļ šeit arÄ« daži faktiņi šŸ˜€.

Ziemassvētku vecÄ«ša tēls ir cēlies no leÄ£endārā kristiešu svētā, Miras bÄ«skapa IV gadsimta sākumā – Svētā Nikolaja. Bari – ostas pilsētā Itālijas dienvidrietumos Adrijas jÅ«ras krastā bazilikā atrodas šÄ« mÅ«sdienu Ziemassvētku vecÄ«ša, Santa Klauss, Nikolasa utt. prototipa kaps. Viņu aprakstÄ«ja kā slepenu dāvanu nesēju bērniem tradicionāli 5. – 6. decembrÄ« NÄ«derlandē un Beļģijā, kā arÄ« citviet Centrāleiropā. Svētā Nikolaja pÄ«šÄ¼us no mÅ«sdienu Turcijas teritorijas XI gadsimtā nozaga itāliešu jÅ«rnieki, izraisot starptautisku skandālu. Dzimis Patarā – mÅ«sdienu Turcijas teritorijā, viņš ir pasaulē vispopulārākais ar BÄ«beli nesaistÄ«tais svētais.

ArÄ« Vikingu Dievs Odins tiek uzskatÄ«ts par vienu no mÅ«sdienu Ziemassvētku vecÄ«ša jeb Santa Klausa priekštečiem. Saskaņā ar mÄ«tu, viņš jāja uz sava lidojošÄ zirga, kuram bija astoņas kājas, ko simboliski uzskata par ziemeļbriežu priekštečiem. Ziemā Odins izdalÄ«ja dāvanas, kā arÄ« sodÄ«ja par nepaklausÄ«bu.

Ziemassvētku vecÄ«ša uzticamajiem palÄ«giem, lidojošajiem ziemeļbriežiem ir vÄ«riešu vārdi: Dašers, Dansers, Pransers,Viksens, Komēta, Kupids, Donners, Blitzens un RÅ«dolfs, taču kā zināms šajā gada laikā ziemeļbriežu tēviņi nomet ragus, tad nu daudzi ironiski norādÄ«juši, ka, iespējams, sarkanā kostÄ«mā tērptā vÄ«ra kamanas patiesÄ«bā velk briežu mātÄ«tes.

350. gadā pāvests JÅ«lijs I – Romas bÄ«skaps (no 337. – 352. gadam), pasludināja 25. decembri par oficiālu svētku dienu par godu Jēzus Kristus dzimšanai.

Svētku nosaukuma Ziemassvētki (angļu val.: Christmas) izcelsmi saista ar Kristus Mesi (Christ’s Mass), kas ir atvasināts no senā Angļu – Cristes, kas pirmo reizi pierakstÄ«ts 1038. gadā.

Vācijā Heiligabend jeb Ziemassvētku vakars tiek uzskatÄ«ts par maÄ£isku laiku, kad sirdsšÄ·Ä«stie cilvēki spēj sadzirdēt un saprast dzÄ«vnieku valodu.

Alabama bija pirmais Amerikas štats, kurā oficiāli atzina Ziemassvētkus. Tas notika 1836. gadā. Savukārt, Oklahoma pēdējais – 1907. gadā .

Ziemassvētki nebija oficiāla brÄ«vdiena Amerikā lÄ«dz to apstiprināja par tādu – 1870. gada 26. jÅ«nijā.

TrÄ«s tradicionālās Ziemassvētku krāsas ir zaļa, sarkana un zelta. Zaļā jau izsenis ir dzÄ«vÄ«bas un atdzimšanas simbols; sarkanā simbolizē Jēzus Kristus asinis, savukārt, zelta krāsa – attēlo gaismu, kā arÄ« turÄ«bu un cēlumu.

AttiecÄ«bu speciālisti ir norādÄ«juši, ka divas nedēļas pirms Ziemassvētkiem ir ļoti populārs laiks, kad pāri nolemj pārtraukt attiecÄ«bas. šŸŒ²šŸŽšŸŒœšŸŒ²šŸŽšŸŒœšŸŒ²šŸŽšŸŒœšŸŒ²šŸŽšŸŒœšŸŒ²šŸŽšŸŒœ

(Gandrīz viss no brivbridis.lv)

22 0 6 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv