Projekta laikā Eds sastapa vairākus «bezpajumtniekus», kuri pa dienu lūdza naudu, bet vakaros devās uz savām mājām, lai nomazgātos siltās dušās. Šis atklājums viņu nepatīkami pārsteidza.
Edam izdevās iepazīties ar pāris viltus bezpajumtniekiem, kuri katru dienu no rīta līdz vakaram lūdz naudu uz ielas, lai vakarā «sapelnīto» nestu uz mājām, kur viņus gaida ģimenes. Kāds vīrietis pat atklāja, ka neredz jēgu strādāt darbā, kur viņam piedāvā stundas likmi 8 mārciņas, ja uz ielas 20 minūšu laikā var nopelnīt 20 mārciņas pasakot vien to, ka nepieciešams samaksāt par pajumti, lai pārlaistu nakti.
Viens secinājums, kas radies Edam pēc šī projekta, ir tāds, ka bezpajumtniekiem nemaz to naudu tik ļoti nevajag, viņiem vairāk ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts, lai varētu adaptēties sabiedrībā. Kā arī vīrietis atklāja, ka pēc piedzīvotā 60 dienās, viņš ir sapratis, ka vairs nedos nepalīdzēs bezpajumtniekiem uz ielām - ne īstajiem, ne tiem, kuri tikai izliekas, jo viss nepieciešamais izdzīvošanai viņiem tiek dots.
60 dienu laikā Edam «paveicās» redzēt ielu dzīvi no dažādiem skatu punktiem. Vienā vakarā viņam nācās noskatīties uz to, kā divi ubagotāji cīnas par labāku vietu uz ielas, citā - agresiju, kas rodas no narkotiku atkarības, vēl citā - viņam piedraudēja policija, ka arestēs par naudas lūgšanu,
Kā tev šķiet, vai mums ir jāpalīdz tiem, kuri sēž uz ielas un lūdz naudu, ēdienu vai kādu citu palīdzību?
Ja vēlies noskatīties šo projektu, tad droši - video zemāk!