Naudas multiplikācija ekonomikā nozīmē naudas pavairošanu, bet mūsdienās šķiet tā vairāk līdzinās animācijai.
Klasiski ar multiplikāciju izprotam naudas investīcijas, kas ar dažādu paņēmienu palīdzību tiek vairota. Vēl vienkāršāk - agrāk te bija pļava, tagad valsts ieienvestē bezdriljonu pilsētas izveidē. Tātad ceļot pilsētu kāds saņem algas, rūpnīcas ražo materiālus, maksā algas saviem darbiniekiem, maksā nodokļus utml un tā tālāk pa ķēdīti un beigās izrādās ka kopējais ekonomikas ieguvums ir divi bezdriljoni, tātad ir notikusi investīciju un naudas multiplikācija.
Vai arī klasisks banku gadījums - aizdod simts cilvēkiem miljonu, un tie maksā savu parādu, tad atnāk vēl simts cilvēki un arī grib miljonu , bet bankai naudas vairs nav. Tad nu banka savā ziņā apķīlā iepriekšejo simts neatdoto miljonu un aizdod nākamo miljonu utml un aizdod miljonus, kurus pašiem nemaz nav. Digitāla aizdošana bez faktiskiem papīriem dod iespēju aizdot naudu pat neaizņemoties, vienkārši aizdodot šodienas klientiem, nākotnes atdoto naudu, un skaitās ok ja šis koeficients ir 1.5 un baigi slikti ja ir virs 2.5.
Īsumā nauda šodien ir kaut kas stipri savādāks kā agrāk un diez vai tai ir kāda materiāla vai morāla vērtība.
Reāls fakts! Atbilstoši šā brīža datiem pasaules parāds ir ap 250 triljoni dolāri, pasaules kopprodukts ir bišķiņ zem 100 triljoniem dolāru, jeb visa pasaule ir parādā trīs reiz vairāk kā nopelna. Jautājums kam visa pasaule ir parādā, kam ir tāda nauda? Tagad covid krīzes laikā visas pasaules valstis krīt ekonomiskajā bezdibenī, bet tai pat laikā tērē neesošus milzu resursus ekonomiku glābšanai. No kurienes rodas šie resursi?
Īsumā nauda ir kļuvusi digitāla un virtuāla bez jebkāda seguma, jeb nauda neeksistē dabā tikai tavā prātā, taču kāds saņem sasodīti labus un īstus procentus par pasaules parādu...
Raksts iedvesmai https://www.tvnet.lv/6872276/pasaule-slikst-paradu-juga
