Skaitlis 13 un citas dīvainības Tā kā mājai nebija projekta un celtniecība noritēja haotiski, nams drīz kļuva līdzīgs milzīgam labirintam. Vairākiem kalpotājiem, lai nenomaldītos, bija nepieciešamas pat kartes. Līdz savai nāvei 1922. gadā Sāra paspēja uzbūvēt četrstāvu celtni ar diviem pagrabstāviem; tajā bija aptuveni 160 istabu – 40 guļamistabas, 13 vannas istabas, sešas virtuves, divas balles zāles, garu izsaukšanas telpa u.c. Mājā bija 40 kāpnes, 47 krāsnis, 467 durvis, 10 000 logu, 17 skursteņu. Šeit atrodami arī tolaik ēkās reti sastopami elementi – tvaika un gaisa cirkulācijas apkure, modernas iekštelpu tualetes un santehnika, ar slēdžiem ieslēdzams gāzes apgaismojums, duša ar karstu ūdeni, kas pieplūst pa caurulēm, un pat trīs lifti. Taču visvairāk pārsteidz mājas dīvainības. Durvis, aiz kurām rēgojās siena. Kāpnes, kas ved uz nekurieni. Skurstenis, kas beidzas nedaudz zem griestiem. Gandrīz visu kāpņu margu stabiņi ir uzlikti otrādi – kājām gaisā, un vannas istabās ir caurredzamas, stiklotas durvis. Kādas vītņu kāpnes ar 42 pakāpieniem, pa kurām normāli varētu uzkāpt trīs stāvus augstāk, ļauj pakāpties tikai nepilnus trīs metrus, jo katra pakāpiena augstums ir... pieci centimetri. Visā mājā var atrast tikai divus spoguļus, jo Sāra domāja, ka garus biedē viņu pašu attēls. Saistībā ar gariem un viņu īpašajām norādēm Sāras mājā vērojama aizraušanās ar skaitli 13 un zirnekļtīkla motīvu. Gandrīz visiem logiem ir 13 stikla rūtis, sienas apšūtas ar 13 paneļiem, siltumnīcai ir 13 kupoli, vairākas koka grīdas sastāv no 13 posmiem, dažām istabām ir 13 logi, visas kāpnes, izņemot iepriekš minētās, ir ar 13 pakāpieniem. Kāda ļoti dārga importēta lustra, kurai bija 12 oriģināli svečturi, tika pārveidota, lai tajā varētu ievietot 13 sveces. 13 mīklaini drēbju pakaramie, sienas āķi, atrodas Vinčesteru Noslēpumu mājas sirdī – Sāras seansu telpā, ko dēvēja par Zilo istabu. Šajā svētajā vietā neviens cits nedrīkstēja spert kāju. Katru nakti tieši pusnaktī sāka zvanīt torņa zvani, aicinot garus uz tikšanos. Sāra devās uz Zilo istabu pa slepenu eju, lai mēģinātu ar tiem sazināties. Tieši pēc divām stundām zvani vēstīja par seansa beigām. Sāra nomira 1922. gadā 83 gadu vecumā aizmiegot, nevis pārtraucot būvēšanu. Tad celtniecības darbi beidzot norima. Strādnieki, šķiet, jutās tik atviegloti, ka vietām sienās palikušas līdz galam neiedzītas naglas.