Kamēr sporta līdzjutēji visā pasaulē ar nepacietību gaida olimpiskās spēles Tokijā, Indijā norisinās sacensības, kas daudziem šķiet ne mazāk interesantas kā tās, kuras esam pieraduši redzēt TV ekrānos. ''Lauku olimpiskās spēles'' ir ikgadējs pasākums, kas pulcē vairāk nekā 4000 dalībnieku un miljoniem skatītāju. Tās katru februāri vairāk nekā pēdējos 60 gadus notiek Kila Raipurā. Pirmoreiz tās notika 1933. gadā, kad Singhs Grevals vēlējās attīstīt sacensības lauku reģionos un saglabāt pandžabu kultūru. Sacensībās drīkst piedalīties ikviens - jauns, vecs, spēcīgs, vājš - neatkarīgi no dzīvesvietas.
Parastajās olimpiskajās spēlēs tiek pārbaudītas atlētu spējas peldēšanā, skriešanā, vingrošanā un citās disciplīnās, taču šeit tiek izmantoti vērši, kamieļi, suņi, karietes un neparasti pārbaudījumi, lai noskaidrotu to, kurš mājup dosies ar naudas balvu. Starp ''normālākajiem'' sporta veidiem var ieraudzīt suņu, kamieļu, traktoru un kariešu sacīkstes, arī virves vilkšanu. Nav nemaz tik traki, vai ne? Tā varētu šķist, nezinot, ka notiek arī zirgu dejošana un smagu priekšmetu vilkšana vai celšana ar zobiem. Padomāts arī par tiem, kam patīk kas ekstrēmāks - ir iespēja lēkt cauri degošai riepi vai gulēt zemē, kamēr Jums pāri brauc lauksaimniecības tehnika.
Šīm tradicionālajām sacīkstēm gan jāsaskaras ar dzīvnieku tiesību aizstāvju protestiem. Piemēram, pirms vairākiem gadiem nācās atcelt populārās buļļu kariešu sacensības veiksmīga protesta dēļ. Dzīvnieku aizstāvji arī cenšas panākt šī pasākuma pilnīgu atcelšanu. Nav zināms, vai tas kādreiz notiks, taču līdz tam skatītāji joprojām var izbaudīt olimpiskās spēles, kas nav jāgaida vairākus gadus, turklāt tās noslēdzas ar lielām dzīrēm un dziesmu un deju festivālu.
