Reizēm fotogrāfijas spēj pateikt vairāk kā jebkurš stāsts. Šajā rakstā aplūkosim šādas fotogrāfijas, dažas slavenas, dažas bēdigi slavenas, kuras vienmēr kalpos par atgādinājumu notikumiem, kuru dēļ tās tika uzņemtas. P.S zinu, ka šādi raksti ir bijuši iepriekš tādēļ es izvēlējos iekļaut fotogrāfijas, kuras šeit spokos nav bijušas, vai arī ja ir bijušas tad aprakstītas ļoti pieticīgi, un ja velāties tad būs otrā daļa.
Mazāk redzēti foto, kas šokēja pasauli15
Padomju karoga pacelšana virs Reihstāga.
Šis ikoniskais foto tika uzņemts 1945.gada 2.maijā un simbolizē Padomju Savienības uzvaru pār Nacistisko Vāciju. Foto redzami vairāki Padomju Savienības karavīri uz Reihstāga jumta, no kuriem viens tur paceltu Padomju Savienības karogu. Šis foto tika pārprintēts tūkstošiem laikrakstos visā pasaulē un kļuva par vienu no nozīmīgākajām un pazīstamākajām 2.pasaules kara laika fotogrāfijām. Padomju Savienība izvēlējās slēpt fotogrāfijā redzamo karavīru identitātes, zināms ir vien tas, ka fotogrāfu sauc Jevgēņijs Kaldejs.
Patersona-Gimlina filma.
1967.gada 20.oktobrī, divi amerikāņi Rodžers Patersons un Roberts Gimlins devās izjādē pa Kalifornijas Nacionālā parka kalnu mežiem, kad piepeši vairāku metru attālumā no sevis viņi ieraudzīja liela auguma radību. Viņi ieslēdza līdzpaņemto kameru un sāka filmēt, kā šī radība vidēji ātrā tempā pārvietojas vicinot rokas turpu šurpu. Vienā epizodē radība pat paskatījās abu filmētāju virzienā, pēc tam nozuda mežā. Šis Patersona-Gimlina uzfilmētais video ir vispopulārākais Sniega cilvēka jeb Jetija video pasaulē. Tas tiek uzskatīts par īstu, jo daudz reizes jau ir mēģināts pierādīt, ka tas ir viltojums, proti, ka tas ir pērtiķa kostīmā ietērpies cilveks, bet tas tā arī nevienam vēl nav izdevies. Rodžers Patersons nomira 1972.gadā un līdz pat savai nāvei uzstāja, ka videofilmā redzamā būtne ir īsta. Arī Gimlins kategoriski noliedz, ka filma būtu viltojums.
Djego Maradonas "dieva roka".
1986.gada Pasaules kausa izcīņa futbolā, notiek ceturtdaļfināla spēle starp Argentīnas un Anglijas futbola izlasēm. Pirmie vārti tika gūti spēles 51. minūtē, kad leģendārais Djego Maradona saprotot, ka netiks pirmais pie bumbas divcīņā ar angļu vārtsargu Pīteru Šiltonu, izstiepa savu roku un ievirzīja bumbu vārtos. Tunisiešu tiesnesis Ali Bin Nasers, par spīti angļu spēlētāju protestiem šos vārtus ieskaitīja. Tikai četras minūtes vēlāk, Maradona panāca 2-0 Argentīnas labā, no laukuma vidus veicot lielisku solo gājienu, kura laikā viņš apspēlēja 4 angļu spēlētajus un vārtsargu. Šos vārtus uzskata par vienus no skaistākajiem futbola vēsturē un dēvē par "Gadsimta vārtiem".
Zemes lēkts.
Šo fotogrāfiju no Apollo 8 borta, 1968.gadā uzņēma austronauts Viljams Anderss. Pirmais cilvēka acīm ieraudzītais Zemes lēkts no Mēness horizonta. Dabas fotogrāfs Geilens Rovels so uzskata par vienu no visu laiku iespaidīgākajām vides fotogrāfijām.
"Krītošais".
Šo fotogrāfiju 2001.gada 11.septembra rītā uzņēma Associated Press fotogrāfs Ričards Drjū, tajā redzams kāds vīrietis krītot no Pasaules Tirdzniecības centra Ziemeļu Torņa. Šis bija tikai viens no aptuveni 200 lēcējiem, kuri tajā šausminošajā rītā izleca no abiem degošajiem torņiem. Šī skandalozā fotogrāfija 2001.gada 12.septembrī parādījās vairāku pasaules laikrakstu pirmajās lapās, izraisot pamatīgu sašutumu lasītāju vidū. "Krītošā" identitāte tā arī līdz šim nav oficiāli noskaidrota. Tiek uzskatīts, ka tas varētu būt 43 gadus vecais Ziemeļu Torņa 106.stāva restorāna darbinieks Džonatans Brailijs.
Kolumbiešu futbolists Andress Eskobars nejauši raida bumbu savos vārtos, kļūda, kas maksāja viņa dzīvību.
Itkā parasts attēls, bet aiz tā stāv traģisks stāsts. Šajā fotogrāfijā redzami bedīgi slavenie Kolumbijas izlases aizsarga Andresa Eskobara gūtie vārti, diemžēl, bumbu viņš nejauši ieraidīja savos vārtos. Šai liktenīgajā spēlē 1994.gada 22.jūnijā, kurā Kolumbija svarīgā grupas spēlē tikās ar ASV, no Eskobara bumba ielidoja vārtos un sagādāja amerikāņiem uzvaru ar 2:1. Kolumbija, kuriem vairāki speciālisti 1994.gada Pasaules kausā paredzēja pat iegūt titulu, aizbrauca mājās jau pēc grupu turnīra. 5 dienas pēc Kolumbijas izkrišanas no Pasaules kausa, Eskobars apmeklēja kādu naktsklubu, Medelinā, Kolumbijā. Pie kluba viņu aplenca trīs vīri un sākās strīds. Pēc tam viens no viņiem izvilka 38.kalibra ieroci un 6 reizes izšāva. Eskobars tika aizvests uz slimnīcu, bet nomira 45 minūtes velāk. Tiek uzskatīts, ka šī slepkavība bija sods par Eskobara kļūdu Pasaules kausa spēlē.
Bālais zilais punktiņš.
Šo fotogrāfiju 1990.gada 14.februārī uzņēma kosmiskais aparāts Vojager 1. Ticat vai nē, bet tas mazais apvilktais punktiņš ir mūsu mājas - Planēta Zeme. Fotogrāfijas uzņemšanas brīdī Vojager 1 atradās aptuveni 6 miljardu kilometru attālumā no Zemes. Tā ir pirmā un pagaidām arī vienīgā reize, kad cilvēka radīts aparāts ir nofotografējis lielu daļu Saules sistēmas planētu, atrodoties aiz Neptūna orbītas. No unikālā skatu punkta Voyager 1 redzēja Neptūnu, Urānu, Saturnu, Jupiteru, Zemi un Venēru. Tikai daži no plašās saimes netika iekļauti ģimenes fotogrāfijā - Marss bija pārāk maz apgaismots, Merkurs pārāk tuvu Saulei un Plutons izrādījās pārāk blāvs.
"Melno spēka" salūts 1968. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs.
Šajā fotogrāfijā redzams divu amerikāņu vieglatlētu Tomija Smita un Džona Karlosa veikts protests ar augšā paceltu melnā cimdā ietērptu dūri pret rasismu 200 m apbalvošanas ceremonijas laikā Mehiko Olimpiskajā stadionā ASV himnas skanēšanas laikā. Tāpat protestā piedalījās austrālietis Pīters Normens, kas nebija ne melnādainais, ne amerikānis, ar sporta tērpam pieliktu olimpiskā cilvēktiesību projekta nozīmīti (šādas nozīmītes bija piespraustas arī pārējiem šīs disciplīnas medaļniekiem), tādējādi viņš izrādīja atbalstu amerikāņu sportistiem. Šis notikums bija viens no atklātākajiem politiskajiem paziņojumiem mūsdienu Olimpisko spēļu vēsturē. Pēc tam abi amerikāņi tika izraidīti no Olimpiskajām spēlēm, viņiem tika aizliegta dalība Olimpiskajās spēlēs arī nākotnē.
Kosmosa kuģa "Challenger" katastrofa.
Kosmosa kuģa "Challenger" katastrofa notika 1986.gada 28.janvārī, kad 73 sekundes pēc pacelšanās, virs Atlantijas okeāna kosmosa kuģis pēkšņi eksplodēja, nogalinot visus 7 tajā esošos kosmonautus. NASA inženieri secināja, ka katastrofu izraisīja izolācijas materiālu bojājums aukstās gaisa temperatūras dēļ. Šī katastrofa, kļuva par vienu no 20.gadsimta bedīgi slavenākajām katastrofām, jo to tiešraidē redzēja aptuveni 17% amerikāņu. Pētījumā tika noskaidrots, ka par katastrofu bija dzirdējuši 85% procenti amerikāņu. Šī misija bija īpaši, jo pirmo reizi vēsturē, projekta "Skolotāja kosmosā" ietvaros, kosmosā bija plānojusi doties skolotāja. Par laimīgo tika izraudzīta skolotāja no Konkordas, Ņūhempšīras štatā, Krista Makolifa, kura bija viena no bojāgājušajiem.
Lidmašīnas Concorde katastrofa Francijā 2000.gadā.
Šajā fotogrāfijā redzama Air France Reisa 4590 pēdējie mirkļi pirms katastrofas. Šī Concorde tipa lidmašīna pacelšanās laikā no Šarla De Golla lidostas aizdegās un avarēja dažas minūtes vēlāk, ietriecoties kādā viesnīcā. Šajā katastrofā bojā gāja visi 109 lidmašīnā esošie, kā arī 4 cilvēki viesnīcā. Šī katastrofa pamatīgi iedragāja Concorde reputāciju un 2003.gadā Concorde bankrotēja.