Sveiki dārgie spocēni!
Daudzi no Jums noteikti atceras tādu mākslinieku kā Maikls Džeksons un dzirdējuši par viņa savdabīgo uzvedību un šķietami bērnišķīgo “Nekurzemes” rančo, kura nosaukums nāk no pasakas par puisīti, kurš nevēlējās pieaugt - Pīteru Penu.
Šo skaisto leģendu mūžīgo bērnu aizēnoja dažādas baumas un runas par Maikla Džeksona neveselīgajām attiecībām ar bērniem, kuriem viesošanās “Nekurzemē” iezīmēja bērnības beigas.
Filmā liela uzmanība vērsta uz “Nekurzemes” rančo saimnieka un leģendārā popkultūras spīdekļa Maikla Džeksona mājkalpotājas Adrianas Mcmines jaunās liecībām, jo viņa bija iemantojusi Džeksona uzticību un laika periodā no 1990.gada līdz 1994.gadam viņai bija pieeja visprivātākajām dziedātāja telpām.
Adriana Maiklu turēja aizdomās par pedofiliju, jo privātajās telpās nācās vākt daudzas lietotas zēnu apakšbikses un neizskaidrojamiem vazelīna smēres krājumiem visā “Nekurzemes” rančo teritorijā. Tomēr zināms, ka mājkalpotāja 1993.gada tiesas procesā ir sniegusi nepatiesas ziņas par Džeksona attiecībām ar bērniem. Viņa to skaidro ar izbīli un iebiedēšanu.
Mājkalpotāja uzstāja, ka Maiklam piemita laipnā un tumšā manipulatorā daba, kura iznīcināja katru, kam nācās saskaraties ar to.
Filmā savos iespaidos dalās arī persona, kura sevi uzskata par Džeksona upuri un apgalvo, ka nav bijušas dienas “Nekurzemē”, kurā viņš netiktu seksuāli izmantots.
Citās domās ir Maikla Džeksona advokāts, kurš joprojām uzskata, ka dziedātāja upuri melo un cenšas iedzīvoties uz nelaiķa rēķina izmantojot “#MeToo” kustības sniegtās iespējas.
Neskatoties uz dziedātāja nāvi, ik pa laikam atdzīvojas diskusijas par to vai popmūzikas spīdeklis ir dzīvojis savu dzīvi kā nesaprasts ģēnijs vai aukstasinīgs sērijveida plēsējs.
