Lieldienas Padomju Savienībā6

Pēc 50 gadiem lāpu gājienus nomainīja nakts diskotēkas un īpaši populāru, visbiežāk ārzemju filmu seansi.

Protams, jauniešiem labāk patika aizraujoša, spilgta, dinamiska filma ar labu mūziku un skaistiem aktieriem, nevis nesaprotama stāvēšana baznīcās, nevis vecbaznīcas slāvu psalmu zemās balsis un nesaskaņotā vecmāmiņu blēdība bekvokālā.

Līdz 80. gadiem bija izveidojusies neparasta, starp citu, baznīcas neatbalstīta paraža Lieldienu laikā apmeklēt kapus mirušos. Tādējādi reliģioziem cilvēkiem kaut kā izdevās sarunāties ar Dievu, nepievēršot partijas šūniņas uzmanību.

Pārtikas nozare reaģēja savā veidā, veikalos tieši uz to brīdi parādījās "Pavasara" kūka, kas gan ārēji, gan pēc garšas bija viens pret vienu kā svētku Lieldienu kūka.

Neskatoties uz to, ka padomju vara centās jauniešus novērst no baznīcām, viņi diplomātiski centās nepretstatīt komjaunatni vecāku prasībām. Nepieciešams, lai šajā dienā uz galda būtu Lieldienu kūkas - pērciet "Pavasara" kūku.

Īpašas stingrības attiecībā uz cīņu pret reliģiju tolaik nebija, tāpēc Lieldienas tika svinētas diezgan atklāti. Tomēr mājās viņi teica, lai nevienam skolā nestāsta, ka mūsu ģimene svin šos svētkus. Neatkarīgi no tā, kas notiek. Vispār priecīgus svētkus!