Lidmašīna kā lāpa un no debesīm krītoši ķermeni - Nigeria Airways reiss 21205

Nigeria Airways reisā 2120 izmantotais lidaparāts bija Kanādas aviokompānijai Nationair piederošais Douglas DC-8, kas šim un atceļa reisam bija iznomāts Nigeria Airways, lai transportētu nigēriešu svētceļniekus uz un no Mekas. Visi 14 apkalpes locekļi bija kanādieši.

Apkalpe ieradās lidostā ap plkst. 5 rītā un sāka gatavoties reisam. Šī diena bija ļoti karsta, un ap pulksten 08:00 termometra stabiņš jau bija sasniedzis 30 ° C. Pulksten 8 no rīta reisam 2120 tika dota atļauja braukt uz skrejceļu nr. 34L un sākt pacelšanās procedūru. Pēc atļaujas saņemšanas pulksten 08:27 apkalpe atlaida bremzes un lidmašīna otrā pilota vadībā sāka joņot pa skrejceļu. Apmēram pēc 15 sekundēm, kad ātrums bija aptuveni 93km/h, visi pilotu kabīnē izdzirdēja kaut ko līdzīgu sprādzienam, kas nāca no kreisās puses. Otrais pilots ziņoja kapteinim, ka pārplīsusi viena no šasijas riepām. Kapteinis jautāja, vai nav iedarbinātas bremzes uz ko saņēma negatīvu atbildi. Tā kā mēraparāti neuzrādīja nekādus bojājumus, un uzņemtais ātrums bija lielāks par 148 km/h, kapteinis klusēja un pieņēma lēmumu nepārtraukt pacelšanos. Dažus mirkļus vēlāk tika izdzirdēts jauns troksnis, kas ievērojami atšķīrās no iepriekš dzirdētā un lidmašīna sāka vibrēt. Tikmēr uzņemtais ātrums jau bija pārāk liels un atcelt pacelšanos vairs nebija iespējams.

Lidmašīna pacēlās no skrejceļa un sāka uzņemt augstumu. Šajā brīdī daudzi aculiecinieki uz zemes ieraudzīja zem lidmašīnas liesmu, kas pazuda pēc šasijas ievilkšanas. Lidostas dispečers liesmu nepamanīja lielā attālumā dēļ (viņa kontroltornis atradās 1100 metru attālumā no skrejceļa 34L. Pēc kāda laika bortinženieris ziņoja, ka iedegušie četri zema spiediena indikatori, vēl pēc 12 sekundēm iedegās hermetizācijas bojājumu indikācija. Dažu minūšu laikā kabīnē viens pēc otra sāka iedegties dažādi drošības sistēmas signāli, to skaitā par spoileru un pneimobremžu atteici un spiediena kritumu hidrosistēmā. Šī iemesla dēļ pulksten 8:29 kapteinis sazinājās ar dispečeru Džidā un ziņoja, ka viņi atgriežas lidostā. Pa to laiku pilotu kabīni piepildīja dūmi un pasažieru salona grīda bija kļuvusi ļoti karsta. Neskatoties uz hidrosistēmas problēmām piloti spēja pacelties līdz 914 metru augstumam un izlīdzināt spārnus. Apmēram tajā pašā laikā pilotu kabīnē ieskrēja stjuarts un ziņoja, ka salonā aizdegusies grīda, uz ko kapteinis lika viņam brīdināt pasažierus, ka lidmašīna atgriežas lidostā.

Otrais pilots izsludināja ārkārtas stāvokli. Pēc dažām sekundēm otrais pilots iekliedzās: "Man nav eleronu!" Uz to kapteinis atbildēja: " Pagaidi, ir..." Lidmašīna šajā laikā atradās aptuveni 18 kilometrus no lidostas un aptuveni 671 metra augstumā virs Džidas, un uguns bija pilnībā pārņēmusi pasažieru salona grīdu. Grīda izkusa un vairāki pasažieri ar visiem sēdekļiem izkrita no lidmašīnas. Dispečers apturēja lidmašīnu satiksmi Džidas lidostā un atļāva Nigerian reisam nolaisties uz jebkura skrejceļa. Lidmašīnu jau no visām pusēm bija apņēmušas liesmas un daži pasažieri izmisumā mēģināja atvērt avārijas izejas durvis, bet lielā ātruma dēļ kādā lidmašīna lidoja, to izdarīt bija neiespējami. Kapteinis sazinājās ar torni un jau trešo reizi izsludināja ārkārtas situāciju: "Nigērija divi viens divi nulle izsludina ārkārtas situāciju, mums ir ugunsgrēks, mēs degam, mēs nolaižamies bāzē nekavējoties!" Tikai 2875 metrus no skrejceļa, kūstošā lidmašīna kļuva nevadāma un tā nogāzās uz zemes, nogalinot visus tos, kuri līdz tam laikam vēl nebija izkrituši no lidmašīnas vai nosmakuši dūmos. 247 pasažieri un 14 apkalpes locekļi gāja bojā. Identificēti tika 9 no 14 apkalpes locekļiem, pārējo identifikācija netika veikta. Upuru skaita ziņā šī ir lielākā aviokatastrofa, kas notikusi ar DC-8, kā arī otrā lielākā, kas notikusi Saūda Arābijas teritorijā, atpaliekot tikai no Saudia reisa 163 katastrofas par, kuru rakstīju savā iepriekšējā rakstā.

Katastrofas cēlonis. 

Pirms izlidošanas galvenais mehāniķis bija pamanījis ka "gaisa spiediens riepās Nr. 2 un Nr. 4 bija zem minimālā rādītāja lidojuma uzsākšanai un centās tās piepumpēt, taču nebija pieejama slāpekļa gāze, un projektu vadītājs, nevēloties pieļaut kavēšanos, ignorēja esošo problēmu un gatavoja lidmašīnu izlidošanai. Lidmašīnai manevrējot pirms pacelšanās, slodzes pārnese no nepietiekami piepumpētās riepas Nr. 2 uz riepu Nr. 1 uz tās pašas kreisās ass radīja "riepas Nr. 1 pārlieku deformāciju, pārkaršanu un strukturālu pavājināšanos. Riepa Nr. 1 bija bojāta jau pašā lidmašīnas ieskriešanās sākumā", kam gandrīz uzreiz sekoja riepas Nr. 2 bojājums. Riepa Nr. 2 "nenoskaidrotu iemeslu dēļ" beidza griezties, un izrietošā riteņu mezgla berze ar skrejceļu radīja pietiekamu karstumu, lai izraisītu pašuzliesmošanu. Lidmašīnas apkalpe saprata, ka ir radusies problēma, taču neaptvēra tās raksturu vai nopietnību. Lidmašīna nebija aprīkota ar uguns vai karstuma sensoriem riteņu mezglā. Saskaņā ar Kanādas Transporta drošības pārvaldes locekļu teikto, standarta procedūra saistībā ar riepu bojājumiem ieskrējiena laikā DC-8 lidmašīnai neietvēra pacelšanās atteikumu riepu vai riteņu bojājumu gadījumā, tāpēc lidmašīnas kapteinis turpināja pacelšanos. Katastrofa kļuva neizbēgama brīdī, kad tika ievilkta šasija. Kad tas notika "degošā gumija nonāca ciešā tuvumā hidraulikas un elektrības sistēmu komponentiem", izraisot gan hidrauliskās, gan spiediena sistēmas bojājumus, kas noveda pie lidmašīnas vadības zaudēšanas. Izmeklētāji vēlāk secināja, ka, ja apkalpe būtu atstājusi šasiju izlaistu, katastrofa, visticamāk, nebūtu notikusi.