Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
140

Slimība, ko savā ziņā var uzskatīt par ļoti šaušalīgu, proti – letarģija, ir ļoti noslēpumaina parādība. Cilvēks pēkšņi zaudē samaņu un iemieg: kāds tikai uz dažām stundām, bet cits arī uz vairākiem mēnešiem un pat gadiem. Turklāt zīmīgi, ka reiz jau pārciesta letarģija pēc laika var atkal atgriezties. Arī mūsdienās mediķi – vismaz oficiāli – nespēj pārliecinoši nosaukt tās rašanās cēloni. Tiesa, pēdējā laikā sākuši vismaz parādīties daži saules stariņi šajā tumsas valstībā.
Interesanti, ka šī slimība ir salīdzinoši ļoti jauna, tā parādījās aptuveni 1916. gadā un ilga līdz aptuveni 1926. gadam, ātri un pārliecinoši aptverot visu pasauli un iemantojot epidēmijas raksturu. Visneaizsargātākie izrādījās gados jauni cilvēki, īpaši sievietes, lai gan slimība dažādās formās skāra visa vecuma cilvēkus. Simtiem tūkstošu (varbūt pat miljoni, kā pauž atsevišķi avoti) cilvēku nomira, savukārt izdzīvojušie uz ilgiem gadiem palika “iesaldēti” paši savos ķermeņos. Mediķi slimību nodēvēja par Encaphilitis Lethargica, kas patiesībā nozīmē tikai “smadzeņu iekaisums, kas padara cilvēku nogurušu”.

Iemesls bija noslēpumains un neizskaidrojams, taču dažādas versijas, protams, bija jau tajā laikā. Viena daļa speciālistu uzskatīja, ka letarģiju izraisa nezināms vīruss, savukārt citi jauca to ar spāņu gripas epidēmiju, kas tieši tolaik plosījās pasaulē, bet vēl citi par galveno vaininieku uzskatīja kādu slepenu ieroci, kas izmantots Pirmā pasaules kara laikā. Taču pat tagad, kad kopš epidēmijas sākuma jau būs pagājuši teju 100 gadi, zinātnieki vēl nespēj izskaidrot tās rašanās iemeslu. Lai gan kopumā var apgalvot – kā epidēmijas šīs parādības vairs vispār nav, tā beidzās jau 20. gadu beigās, tomēr, piemēram, 1948. gadā ļoti līdzīgas parādības uzliesmojums fiksēts Islandē. Tāpēc, kā pauž speciālisti, pilnībā droši par to, ka tā vairs nekad neatgriezīsies, nevaram būt.

Turklāt pēdējos gados letarģija jeb vismaz slimība ar analoģiskiem simptomiem iemantojusi arī citus apzīmējumus, piemēram, Economo’s disease, Cruchet’s disease un Akureyri disease. Un tas nozīmē, ka liela daļa no mūsdienās fiksētajiem “miega slimības” gadījumiem (tātad – tā patiešām nekur nav pilnībā pazudusi!) joprojām paliek nediagnosticēta.rusologs Džons Oksfords ir nešaubīgi pārliecināts par to, ka letarģija itin nemaz nav nekāda pagātnes slimība un tā var atgriezties jebkurā mirklī. Šādām bažām patiešām ir reāls pamatojums. Piemēram, 1993. gadā angļu mediķi bija spiesti secināt faktiski it kā neiespējamo: 23 gadus vecā Bekija Hovelsa cieš tieši no šīs slimības, kas pēdējo reizi novērota vairāk nekā pirms 70 gadiem. Un tieši profesors Oksfords toreiz centās palīdzēt meitenei, un, kā vēlāk atzinies, pats kopš paša sākuma bijis pārliecināts, ka problēmas risinājumus meklējams pagātnē. Viņš uzmeklēja pagājušā gadsimta epidēmijas upuru smadzeņu audu paraugus un mēģināja tajos atrast vīrusa pēdas.

Viņam, tāpat kā daudziem citiem viņa kolēģiem, šķita iespējams, ka letarģijas epidēmija saistīta tomēr ar spāņu gripas uzliesmojumu. Oksfords meklēja vīrusa vai infekcijas pēdas, taču toreiz tā arī neizdevās nekā tamlīdzīga atrast. Savukārt Bekija pamazām vienkārši atkopās – tāpat, it kā pati no sevis. Šeit gan jāpiebilst, ka mediķiem, kuriem itin nekas nav zināms par “miega slimības” rašanās iemesliem, ir ļoti grūti nozīmēt kādu noteiktu ārstēšanu un vēl jo mazāk – novērst saslimšanu.

Neskatoties uz to, mūsdienu medicīna ir pilnā mērā spējīga vismaz uzturēt pacienta elpošanu, nodrošināt viņu ar barošanu un pasargāt no citām infekcijām, bet steroīdi var noņemt iekaisumu smadzenēs un tamlīdzīgi. Tādā veidā cilvēks pakāpeniski atgriežas normālā dzīvē. Pagājušā gadsimta 20. gados nekas tamlīdzīgs vēl nebija mediķu spēkos, un, iespējams, tieši tāpēc arī bija tik daudz nāves gadījumu. Bet kopš brīža, kad 90. gadu sākumā fiksēja vēl vairākus letarģijas gadījumus, divi jauni angļu mediķi – Rasels Deils un Endrjū Čērčs – izlēma pastiprināti nodarboties ar šīs noslēpumainās slimības izpēti. Kā pauž sabiedrība BBC, šo mediķu kopīgi veidotā publikācija par paveikto darbu, kas bija publicēta maz pazīstamā medicīnas izdevumā un neizraisīja nekādu rezonansi, patiesībā saturot sevī reālu skaidrojumu par 20. gadsimta vienas no visbīstamākajām slimībām rašanās iemeslu. Vai tas patiešām tā ir?
Vispirms Deils un Čērčs pēc palīdzības vērsās pie plašām medicīnas sabiedrības aprindām, kā rezultātā viņiem izdevās savākt pilnvērtīgus datus par 20 pacientiem. Tad abi pētnieki sāka meklēt to, kas varētu būt kopīgs visiem ar letarģiju saslimušajiem, un atklāja, ka daudzi pacienti iepriekš, vēl pirms sasirgšanas ar letarģiju, slimojuši ar angīnu. Un viņi sāka meklēt pēdas bakteriālajai infekcijai, kas var būt angīnas rašanās iemesls. Īpaši viņus ieinteresēja streptokoka (Streptoccus) baktērijas un to tuvie “radinieki” diplokoki (Diplococcus).

Izrādījās, ka visiem 20 pacientiem ir ļoti reti sastopamā, raugi, tieši streptokoka baktērijas forma! Proti, tās baktērijas, kas var izraisīt parasto angīnu, ir ievērojami mainījušās un iemantojušas formu, kas spēj izprovocēt Encaphilitis Lethargica uzbrukumu. Dažu cilvēku imūnsistēma, kuras uzmanība novērsta uz infekcijas uzbrukumu rīklei, nepamana parazīta ielavīšanos nervu sistēmā, kā rezultātā nopietni cieš vidējās smadzenes un sākas nopietns iekaisums. Aptuveni tā…
Lai pārbaudītu savus minējumus, abi angļu medicīnas pētnieki atkārtoti izstudēja medicīnas arhīvus un atklāja, ka, pirmkārt, daudzi pagājušā gadsimta 20. gadu epidēmijas upuri arī vispirms saslima ar angīnu, un, otrkārt, tā laika mediķu pierakstos nezin kāpēc bieži minēts tieši diplokoks. Tāpēc ir pilnībā iespējams, ka Deils un Čērčs patiešām beidzot ir identificējuši mūsdienu saslimšanas ar letarģiju gadījumu iemeslu, kā arī atklājuši jau gandrīz 100 gadus vecu noslēpumu. Vēl tikai acīmredzot jāpaiet kādam laikam, lai tas viss, pirmkārt, kļūtu par vispārpieejamu un apstiprinātu informāciju, otrkārt – lai nogulsnētos mediķu apziņā.

0
140
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [7]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Verņjom vsjo v zad avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa RainisMedaļa Recidīvists
  Verņjom vsjo v zad 30.04.18 13:49
10
0

Vienīgais man zināmais letarģiskā miega dakteris bij Antiņš no Raiņa *Zelta zirga*... Fiška slēpās apstāklī,ka šamais pa pirms trīs reizes jāja...un tikai tad noskūpstīja Saulcerīti. Būtu sajaucis secību,nabadzīte vēl tagad dusētu stikla zārkā kā Voldis mauzolejā   

Strāvonis avatars
Medaļa VUGD priekšnieksMedaļa VUGD priekšnieksMedaļa VUGD priekšnieks
  Strāvonis 28.04.18 18:31
5
0

negad nebiju iedomājies, ka letarģijai varēja būt kāda saikne ar angīnu

Hueco Mundo avatars
Medaļa TahikardijaMedaļa Redaktors iesakaMedaļa Kapteinis Huks
  Hueco Mundo 28.04.18 13:13  
4
0
Interesanti. 👍
VienkāršiRoberts avatars
Medaļa RecidīvistsMedaļa RecidīvistsMedaļa Recidīvists
  VienkāršiRoberts 28.04.18 17:22
5
1

trakums. nedod die's tādu apburtās princeses sindromu

  

Kalifornia avatars
Medaļa Spoks
  Kalifornia 29.04.18 00:41  
4
1
Man tā ir bijis tikai uz dažām minūtēm
polis2 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Vampīru klana biedrsMedaļa Fraktālis
  polis2 01.05.18 18:03
4
1

atbildot uz Kalifornia komentāru " Man tā ir bijis tikai uz dažām minūtēm ... "

Nu,nu...Nejauc ģīboni ar letarģisko miegu..

polis2 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Vampīru klana biedrsMedaļa Fraktālis
  polis2 01.05.18 18:01
1
0

atbildot uz Verņjom vsjo v zad komentāru " Vienīgais man zināmais letarģiskā miega... "