Leopards ir kaķu dzimtas plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera). Tā ir arī viena no lielo kaķusugām. Galvenā leoparda pazīme ir zeltaini plankumainais kažoks. Lauva un tīģeris ir leoparda radinieki, bet vistuvākais līdzinieks pēc izcelsmes un ārējā izskata ir jaguārs, kas dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
Leopardam ir vislielākais izplatības areāls no visiem kaķu dzimtas pārstāvjiem. Tas ir izplatīts gandrīz visā Āfrikā, pamatā centrālajā un austrumu daļā. Iespējams, ka Ziemeļāfrikas populācija ir izmirusi. Leopards ir sastopams arī Āzijā, bet dienvidrietumu un centrāldaļas populācijas ir mazas un sadrumstalotas, ziemeļaustrumu populācijas izdzīvošana ir kritiska, toties Dienvidaustrumāzijā un Ķīnā leopards ir samērā parasts mežu iemītnieks. Kopumā leoparda populācija ir lielāka kā pārējiem lielajiem kaķiem. Leopards parasti asociējas ar savannu un lietus mežu, bet Krievijas austrumos tas mājo mērenās joslas mežos, kur ziemā temperatūra noslīd līdz −25 °C. Leopards ir Somālijas nacionālais dzīvnieks.
Izskats
Šrilankas leopards (Panthera pardus kotiya) ir mazākais no visiem leopardiem
Lietus mežos dzīvojošiem leopardiem kažoks ir viszeltainākais
Leopards ir veikls, ātrs un izturīgs plēsējs. Lai arī tas ir vismazākais panteru ģintī, tas spēj nomedīt liela auguma medījumu. Leopards ir lieliski apbruņots. Viņa ilkņi un nagi ir asi, un tā lielā, apaļīgā galva bruņota ar ļoti spēcīgiem žokļu muskuļiem. Ar medījumu zobos, kas krietni pārsniedz leoparda svaru, tas var skriet ātri un viegli, kā arī spēj uzlekt gandrīz 2 metru augstumā. Lāpstiņu muskuļi ir īpaši spēcīgi un labi attīstīti, tādēļ leopards ir ļoti labs kāpelētājs kokos. Tā ķermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 125 - 165 cm, astes garums 60 – 110 cm, augstums skaustā 45 – 80 cm. Starp dzimumiem pastāv lielas augumu atšķirības. Tēviņš ir apmēram par 30% lielāks nekā mātīte. Tēviņi sver 30 - 91 kg, bet mātītes 23 – 60 kg. Lielo augumu starpību viena dzimuma robežās skaidro ar dažādajos reģionos pieejamo barības resursu dažādību. Mazākie leopardi mājo tuksnešainos apvidos Vidējos Austrumos, lai gan vismazākā pasuga ir Šrilankas leopards (Panthera pardus kotiya). Proporcionāli tā ķermenis ir samērā garš, bet kājas īsas.
Leoparda kažokam piemīt liela dažādība krāsu toņos un plankumu formās. Uz zeltaini brūnā kažoka bez noteiktas sistēmas ir izkārtoti lielāki vai mazāki melni plankumi, kas mēdz būt arī gredzena formā ar tukšu vidu.
