Un vienīgais ābols zem ābeles sārtojas.
Un mājas sargs cieši iekrampējies kā sastindzis tup tualetes durvīs.
Un vienīgais ābols zem ābeles sārtojas.
Un mājas sargs cieši iekrampējies kā sastindzis tup tualetes durvīs.
Dodamies atkal mājup, pabraucam garām Zvejniekciema stacijai. Ceļš tīrs no sniega un sauss.
Turpceļā te putināja, tagad redzam visapkārt vēl pirms stundas saputināto sniegu. Ceļš ir apledojis un slidens. Debesīs pelēki mākoņi, bet nesnieg.
Spgulītī redzam mums aizmugurē braucošo ceļu tīrīšanas- kaisīšanas mašīnu. Mēs iegriezāmies Ādažu Maximā.
Jau Izbraucot no Ādažiem priekšā pavīd gaišas debesis.
Rīgā Lielvārdes- Biķernieku ielu krustojuma rajonā sniegu nemana. Diena ir īsa un sāk jau krēslot.
Ir 1. decembris. Naktī arī te uzkritis sniedziņš, spid saulīte.
Vakar dažu stundu laikā sniegputenī pabiju, gan tur, kur saulei ābols sārts vēl savu vaigu rāda un hiacinte lūkojas, vai pavasaris nav jau ziemu apsteidzis. Tik ātri dabā mainās viss.