Lai cik dīvani tas nebūtu, viena no izdevīgākajām investīcijām mūsdienu pasaulē...
Kontrabandistu tuneļi Gazas sektorā26
Pirmos tuneļus Gazas sektorā sāka rakt 1982. gadā- pa tiem palestīniešu teroristiem tika piegādātas sprāgstvielas, ieroči un narkotikas. Kad Izraēla atstāja Sinaja pussalu, Ēģiptes pusē palika daļa palestīniešu iedzīvotāju. Starp Izraēlu un Ēģipti tika uzcelts žogs. Kādu laiku ieroču un sprāgstvielu piegāde bija traucēta- bet tas bija tikai kādu laiku. Ilgi šis žogs nebija šķērslis palestīniešiem- viņi burtiskā nozīmē palīda zem zemes- un sāka ātrā tempa rakt tuneļus uz Ēģipti. Izraēla mēģināja traucēt tuneļu rakšanai, ierokot žogu 3 metrus dziļi zemē. Palestīnieši sāka rakt 10- 15 m dziļus tuneļus. Izraēla paplašināja robežkontroles zonu- bet tas neapturēja čaklos Gazas sektora iedzīvotājus- ja sākumā viņu tuneļi bija 300- 400m gari, tad vēlāk jau 1km, bet mūsdienās tie sasniedz jau 1,5 km garumu.
Izraēla sāka izmantot eholokatorus un dažādus sensorus un periodiski izraisīja sprādzienus zemē, lai izraisītu nogruvumus vēl neatrastajos tuneļos. Palestīnieši uz to atbildēja, ielienot 20 m dziļi zemē.
Tad pie darba ķērās Ēģiptes puse un necackājas ar visādām tur humānām ākstībām, bet piegāja lietai vienkārši un brutāli- iesūknēja tuneļos indīgas gāzes. Tikai 2005 gadā tādā veidā aizgāja bojā 60 palestīniešu. Kad 2007 gadā varu Gazas sektorā sagraba apbruņoti islamisti no kustības HAMAS, sākās Gazas sektora blokāde. No veikalu letēm sāka pazust pilnīgi viss, apstājās vairums degvielas uzpildes staciju. Kas notika ar tuneļiem? Protams, tie tika rakti triecientempā un to skaits bjau sasniedza 200-300. Neviens no tiem nebija īsāks par 1 km. Vienkāršas ejas kļuva par īstām inženierbūvēm- tuneļi tika nostiprināti ar betonu, apšūti ar tērauda plāksnēm, tajos darbojās ventilācija un tika ievilkta elektrība. Vairak kā 30 tuneļos ir pat lifts.
Pa šiem tuneļiem tagad plūda ne vien ieroči, narkotikas un visas iespējamās patēriņa preces, bet arī automašīnas, kamieļi un govis. Paši bagātākie cilvēki Gazas sektora bija šo tuneļu īpašnieki. Vidēja izmēra tuneļa īpašnieks pelnīja 2-3 tūkstoši zaļo dienā. Kalašņikova automāts Ēģiptē maksāja 500$, bet Gazas sektorā- 2000$, litrs benzīna Ēģiptē maksāja 0,5$, Gazā- 2$.
Tuneļu īpašnieki visai nežēlīgi ekspluatēja savus tautiešus- racējs saņēma 10-15$ dienā, kurjers, kurš diendienā ložņāja pa tuneļiem- līdz 20 $ dienā. Pie tam šis darbiņš bija pat bīstamāks ka palestīniešiem ierastais terorisms- katru gadu nogruvumos un no indīgajām gāzēm gāja bojā ap 100 cilvēku. Ēģiptieši ieraka robežsienu 30 m dziļi zemē- arī tas neapturēja palestīniešus- viņi vai nu ar gāzes degli izgrieza siena caurumus- tas atkal stipri palielinaja mirstību, jo gāzes baloni mēdza sprāgt. Jeb- tuneļi tika rakti vēl dziļāk- jau 30-40 m dziļumā.
Kontrabandas mērogi ir visai prāvi- tikai 2011 gada septembrī caur kontrolpunktu Kerem Šalom uz Gazas sektoru tika nogādati 46 500 tonnu preču. Caur tuneļiem- 90 000. Pašreiz gan Gazā kontrabandas apjomi krīt, samazinās bezdarbs un attīstās lauksaimniecība, tāpēc daļa šajā virzienā strādājušo ir pārgājuši uz mazāk riskantu darbu.
Tā kā olīvkoku un citi stādi tiek piešķirti par brīvu un tiek veikti arī citi pasākumi, ir reālas iespējas pāriet uz normālu dzīvesveidu.
Tuneļa būves izdevumi ir nokrituši no 400 līdz 300 tūkst. $. Par pazeminātu cenu tunelis atmaksājas pēc 3-5 mēnešiem ložņāšanas pa viņu.. Bet- tās vēl joprojām ir vienas no izdevīgākajām investīcijām pasaulē....