41

 463  0

Visai bieži dažādos mežos uz priežu stumbriem redzu skujveida izgrebumus.
Tad nu beidzot tos safotogrāfēju un nolēmu noskaidrot, kas tie tādi ir.

Komentāri 41

0/2000

Patiesībā šādi sagrebtas priedes mežos vairs nemaz tik bieži nav sastopamas, jo lielākā daļa ir nocirstas. Padomju laikos šādā veidā no priedēm tika vākti sveķi. Kā jau pyrathe rakstīja, šiem griezumiem apakšā piestiprināja metāla vai plastmasas piltuvjveida trauciņus, kuros sveķi satecēja. Šāda prakse, ja nemaldos, nu jau vismaz 20-25 gadus vairs mežos netiek īstenota. Lielākā daļa veco, atsveķoto, priežu ir nocirstas. Tās varētu būt saglabājušās šur tur mikroliegumu teritorijās vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (dabas liegumos u.tml.). No saimnieciskā viedokļa šādām priedēm vērtība neesot diezin cik liela (tā esmu dzirdējis no profesionāliem mežiniekiem), bet no bioloģiskā viedokļa šādas priedes ir liela vērtība. To pusmirusī struktūra viecina labu dzīves vidi dažādām sugām (sēnēm, ķērpjiem, sūnām, bezmugurkaulniekiem), kuras nekad nespēs apdzīvot jaunas un svaigas priedes. Nu kaut kā tā.

 30  0 atbildēt

Bērnībā PSRS laikos, staigājot pa mežu, reizēm varēja atrast metāla piltuvveidīgus trauciņus, kurus stiprinaja zem šiem iegriezumiem lai tajos satecētu sveķi..

 27  0 atbildēt
Jā, valsts meži atbildēja pareizi. Pats PSRS laikā toreizējā mežrūpniecības saimniecībā (MRS) atsveķoju (tā saucās šis amats)… darbs bija naudīgs, bet sezonāls, jo to varēja darīt tikai vasarā... Šodien Jaunmoku pils muzejā var aplūkot priekšmetus, kas saistīti ar priežu sveķu ieguvi. Es personīgi ar atsveķošanu nodarbojos Cēsu MRS Zaķīšu iecirknī, bet šodien visas šīs vecās sveķu priedes ir nozāģētas...taisni brīnums, kurā pusē vēl saglabājies šāds priežu sils...
 17  0 atbildēt
Beidzot cilvēks parāda, kā jādara... redzi kaut ko kas interesē vai uztrauc un zvani uz atbildīgo institūciju, kur tev visu paskaidro. Un pēc tam padalās ar citiem! Nevis, kā daudziem jau ir norma visu sūtīt uz Bez tabu sūdzību dēli...
 14  0 atbildēt

Bērnībā tēvam jautāju, kāpēc priedēm tādas lielas rētas? Tētis atbildēja, ka pie vainas esot koku kaitēklis - sešzobu mizgrauzis! Tagad saprotu, ka ir divi varianti - vai nu tētis troļļoja, vai arī Latvijā no Černobiļas ieklīduši neganti kaitēkļu mutanti. Autoram jāuzmanās fotografējot - ja nu tiešām izrāpo milzu mizgrauža mutants!

 16  2 atbildēt

Manai paaudzei tie nebija nekādi pārsteigumi,mežā ļoti daudzās vietās bija sveķu sav āktuves,mežsargiem tā bija papijdus iespēja piepelnītis.

 9  0 atbildēt

Nav nekāds brīnums, ka jaunā paaudze par atsveķošanu neko nezina.  

 9  0 atbildēt

   Bērnībā netālu no manām mājām vai pusmeža priedēm bija trauciņi salikti.Vēlāk mežu izcirta,palika liss lauks.  

 8  0 atbildēt

Biju redzējusi šad tad mežā pa kādam šādam kokam, likās interesanti, bet pat neaizdomājos, kādēļ viņi tādi. Bet tev ir izdevies atrast īstu āderi Izskatās mistiski un maģiski. Šāda vieta man arī liktu aizdomāties

 7  0 atbildēt

P.S. Paldies par rakstu! Uzzināju ko jaunu. Skaistas bildes!

 6  0 atbildēt

Pieņemu, ka liela daļa no šiem iegriezumiem ir taisīta ar mana vectētiņa gādību. Viņš ņēmās ar šito lietu, koksnes ķīmijas istitūtā, kad es biju pavisam maziņš. Esmu pat braucis viņam līdz uz mežu.

 6  0 atbildēt

20. gs. vidū pieauga vajadzība pēc gumijas, ģumijas ieguvei Vācijā mēģināja audzēt pienenes, bet PSRS tika audzēts pienenei līdzīgais koksagīzs (man nav ziņu, vai arī Latvijā). Latvijā pētīja iespēju piensulu iegūt no segliņiem.

 6  0 atbildēt

Dažreiz var saskatīt, ka viss grebums nav viena vecuma: atsveķojot ik pa laikam ar speciālu rīku piegreba dažas skuju svītriņas klāt. Koki pēc atsveķošanas parasti tika nocirsti, bet dažuviet tomēr var redzēt, ka sveķošanas grebums ir jau visai stipri aizaudzis. Esmu nesen esmu redzējis svaigus sveķu ieguves gadījumus, iespējams, to kāds dara privātajā mežā.

 5  0 atbildēt

speram svekus un dedzinajam

 3  0 atbildēt
Labs raksts. Uzzināju ko jaunu
 2  0 atbildēt

Tas,ka tecinaaja svekkus ir skaidrs,varbuut kaads var apgaismot,ko ar tiem dariija?  

 2  0 atbildēt

  

 2  0 atbildēt

Grebuma apakšā vēl uzpilināja dažas piles sērskābes, tipa lai labāk tek. Deviņdesmitajos strādājot gaterī pēc maiņas kurā trāpījās šādas atsveķotas priedes pakasīt kāju pēdas varēja nepieliecoties, nezinu kāpēc, bet bija 2x smagakas par parastajām.

 1  0 atbildēt

Ļoti labs raksts! Man arī senāk par šo radās jautājumi, radinieks - mežinieks izskaidroja.

 1  0 atbildēt

Interesanti

 1  0 atbildēt