Sveiki visiem no Losandželosas! Sakarā ar to, ka ir pavasaris - lielo testu laiks, nav bijis laika rakstīt. Varu teikt - savu EP (Emergency Procedures) testu es nokārtoju godam! Šis tests ir jākārto katru gadu, kas nozīmē, ka ik pēc 12 mēnešiem mans melnās šoklādes patēriņš palielinās par pusi. Tas ir slikti figūrai, bet kuram tas interesē… Šodien es sniegšu ieskatu tajā, ko stjuarti dara starp lidojumiem, kad nolaižas galamērķī.
Tātad, runājot visspārgi, mēs parasti, kad nolaižamies sākam savu “layover” - nezinu kā tulkojas latviski, lol. Ierodoties muitas zonā un veicot dokumentu pārbaudi. Ja domājat, ka mums ir vīzas uz visām valstīm - nē, mums nav. Mums ir speciāls papīrs, kas ļauj mums ieceļot līdz 72h uz visām valstīm, uz kurām mēs lidojam. Pēc papīru pārbaudes, mēs dodamies ar speciālu autobusu uz viesnīcu. Vēlos minēt, ka viesnīcas ir īstas viesnīcas. Nevis kādas pansijas vai moteļi, bet viesnīcas ar 3 zvaigznēm vai pat vairāk. Viesnīcā, mēs saņemam katrs pats savu istabu. Pa ceļam uz viesnīcu, parasti tiek runāts, kas atgadijies lidojuma laikā utt.
Viesnīca - tā ir mūsu baznīca. Katru reizi, kad mēs nonākam viesnīcā, mēs klusām to nosvinam, jo pēc 15h lidojuma mēs gribam tikai vienu - gultu! Tā ir tik brīnišķīga sajūta, kad tu novelc formu un iekrīti gultā! Meitenes - jūs jau saportat to atvieglojumu, kad varat novilkt papēžus pēc garas diena. Tā sajūta ir vienkārši neaprakstāma!
Bet pirms visa šī prieka, mums ir jāpierakstās viesnīcā, kas nozīmē - jāuzrāda visi papīri, jānorunā wake-up call, jo mums ir tikai 36h gara pauze, kas nozīmē, ka katra minūte ir no svara. Pēc visām formalitātēm, mēs saņemam atslēgas un allowance money.
Kas ir allowance money, jūs prasat? Tā ir nauda, kas tiek izsniegta pēc tavas ierašanas lidostā, lai nodrošinātu tevi layover laikā. Šī nauda ir diezgan liela - ap 400-500 ASV dolāriem. Šo naudu tu drīksti paturēt vai arī tērēt kā tu vēlies. Šī nauda ir lielisks veids kā paplidināt savu algu, kas ir ap 2k, ja tu strādā 75h mēnesī.
Pēc visa šī sarežģītā procesa - mēs guļam, jo miegs ir svarīgs. Pēc tam, protams, mēs pieceļamies 3 naktī un jautājam, kur mēs esam, jo jetlag nav joka lieta. Tagad es paskaidrošu, ko mēs daram starp check-in un wake-up call.
Slam Click
Slam Click- tā ir kā mūzika manām ausīm. Tu nonāc savā istabiņā un aizcērt durvis. Un pēc tam nerādies ārā līdz pat laikam, kad tev ir jālido atpakaļ. Dažreiz starp visām problēmam, ko pasažieri rada (Es gribu ēst, nevis tīrīt WC aiz tevis 15h no vietas), mēs vēlamies pabūt arī vieni, un veltīt laiku sev. Protams, ko mēs darām - tas paliks noslēpums.
Mācības
Aviācijas industrijā nekas nav akmenī iecirsts. Daudzas lietas mainās katru dienu, un dažreiz mēs nolaižamies, un jau nākamajā brīdi mēs dabujam zvanu, ka man ir eksāmens pēc 5 dienām. Ko es daru? Es sēžu savā numuriņā un stūķējot šokolādi aiz vaigiem kā kāmis, mācos. Visa informācija tiek atkārtota, un tad, kad lido atpakaļ - tu esi kļuvusi par Google.com, kas aizrādam it visiem, ja kas nav kā pēc grāmatas. “Skābekļa Balonam ir nolūzusi plombe, un tu vēlējies to nenomainīt? Not today darling!”
Ja domājat, ka 36h ir daudz, lai izpētītu LA, jūs kļūdāties. Ja tev ir gadījusies lieliska apkalpe, tad laiks paskrien ar vēja spārniem. Bieži vien tu vēlies aizbraukt uz Downtown, bet tu aizmiedz, un pamosties kad jau tev ir jābrauc prom. Nogurums ir īsta lieta, un, kad tev nav laika izpētīt visu pilsētu, tas sāk kaitināt. Kad wake-up call noskan, mums ir ap 1h, lai nokļūtu lidostā un sāktu sagatavot lidmašīnu izlidošanai.
Pats smagākais brīdis, kad lidmašīna ir uz skrejceļa un saproti, ka aizmirsi lādētaju numuriņā, bet tev ir tikai 50%... runāju no pieredzes Šis bija bija neliels ieskats, jo es atlikušo laiku gulēju, bet ļaušu bildēm runāt pašām, kā man gāja…Viena bilde ir cenzēta, lai neatklātu manu darba vietu.
Ja ir kādi jautājumi - droši prasāt! Es nevaru izdomāt - vai man nākamreiz paskaidrot visu par algām, vai arī aviācijas terminus? Palīdzat izdomāt!