Kas ir dzīves jēga? Kas ir cilvēki? Kas to lai zin, varu dāvāt tik savu skatījumu uz šiem jautājumiem.
Dzīves ritums katram savs un katram savi mērķi, savs ceļš ejams, bet tā vai citādi galvenā doma būtu dzīvot piepildīti, harmonijā ar sevi, kas nozīmē nepieciešamības gadījumā cīņu ar sevīm un citiem, neskriešanu pakaļ viltus sapņiem, bet saviem sapņiem. Otra dzīves jēgas puse ir radīt pēcnācējus un izaudzināt labākus cilvēkus, kā esi tu pats.
Īsumā jātiecas pasauli darīt labāku caur saviem darbiem un saviem pēcnācējiem. Ja nesanāk darīt pasauli labāku, tad vismaz nesabojāt visu kas apkārt jau būtu tīri labi.
Savu domu par cilvēka uzbūvi man pašam ir ļoti grūti pieņemt, bet pašam šķiet ka tas varētu būt tuvu patiesībai. Mums visiem ir viena miesa un asinis, mūsu ģenētiskās atsķirības ir niecīgas un nozīmīgas vienlaicīgi, un tomēr piedzimstot mēs visi esam vienlīdzīgi un vienādi, esam nevainīgi savās domās dievinam māti, kas mūs nomierina un pabaro, skatījums uz pasauli visiem vienāds, viena programma. Tas kas maina cilvēku un programmu ir apkārtējā vide, apkārtējie cilvēki un tā šķīsts bērns pārvēršas par aizspriedumainu alkatīgu patērētāju un šo programmu ieliek sabiedrība, vecāki, tu pats. Šķiet tie šā brīža pasaules varenie veiksmīgie kaut kādā mirklī ir sapratuši, ka visa šī dzīve ir sava veida programma un sapratuši kā to izmantot savā labā. Tas ko man grūti pieņemt , ka esam viena miesa un viena asins, tikai dažādas programmas...
Vēl ir jautājums par to kas darbina mūsu miesu? Bioloģijā gan jau izskaidrots kā darbojas cilvēka ķermenis un tas ir neapšaubāmi, bet kas darbina visu šo procesu? Es ticu ka tā ir kaut kāda enerģija, higsa bozons, dieva daļiņa, gars, dvēsele - sauciet to kā gribiet, bet cilvēkā ir kaut kas vairāk pat miesu un asinīm. Un tas gars ir vienāds visiem un nācis no viena avota, jeb šis varētu būt slavenais stāsts kur dievs radīja cilvēku pēc sava vaiga un līdzības. Dievam es neticu, bet ja pieņem ka cilvēkam ir gars tad tas ir identisks visiem cilvēkiem visā visumā un identisks ar gara avotu.
Ja tev reiz ir dāvāta dzīve, tad dzīvo to pēc iespējas pilnāk, jo gara formā diez vai ir iespējas baudīt...
Kopumā tā doma pašam liekas mazliet crazy un nepieņemama, ka visi cilvēki , kas man ir apkārt ir manis paša citas versijas, vienalga labs vai slikts, patīk vai nepatīk, bet tas esmu es pats citā izpildījumā... Viena miesa, viens gars, cits softs.
