Valstī, kurā gaļas ēšana ir tikpat pašsaprotama kā saules spīdēšana, vegāniem ir grūti. Dzīvojot ziemeļos, kur ziema ir 9 mēneši, gaļas ēšana varbūt ir vienīgais pārtikas avots. Tomēr, ja kāds ir uzdrīkstējies būt par vegānu, tad apkārtējie var krist panikā. Viņiem galīgi nav saprotams kā izturēties pret šādu cilvēku, kā arī, ja vien nav sagatavota īpaša instrukcija, labāk nestāstīt par savu dzīvesveidu pārējiem.
Nu nepierādīsiet, ka tā nav novirze, bet kas tad vegānus tracina?