local-stats-pixel

Kas notiek bāros?0

117 1

Pirms kāda laika biju nolēmis uzrakstīt pirmo rakstu, kuru izdzēsu un atkal pārpublicēju pateicoties pozitīvajai atsauksmei. Paldies jums!

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Vērojot kārtējās amerikāņu filmas, vienmēr ir licies, cik forši un vienkārši ir šajā dzīvē pieaugušajiem vienkārši aiziet uz bāru, piesēsties pie galdiņa blakus kāda skaistai dāmai un vienkārši uzsākt sarunu! Vienmēr ir situsi ziņkārība kā tas notiek realitātē un vai tas ir tik vienkārši.

Kārtējais vakars, kad nākas atgriezties no komandējuma, kurā tu neesi bijis civilizācijā labu laiciņu. Es runāju par karavīra komandējumu, kad ir jādzīvo mežā un nākas sastapties ar pavisam citu dzīves realitāti ārzemēs.

Tu ierodies mājās un pēc šīm trakajām nedēļām vēlies kādu satikt un cerību pilns zvani augšā draugiem. Diemžēl tā ir darba diena un tev nākas sēdēt mājās vienam. Bet vai tomēr?

Varbūt aiziet uz kādu tuvējo bāru un socializēties, jeb censties tikt atpakaļ realitātē... "Tevi tāpat neviens nepazīs, ko tu rausties, mauc!"

Pie velna, mans trako ideju velniņš uz pleca mani pierunāja un es eju...

Sākumā viss liekas tik nepareizi un neērti. apkārt cilvēki sarunājas un izklaidējas, bet tu esi viens. atliek vien piesēsties pie bāra letes un pieprasīt dzērienu papildus cenšoties uzturēt sarunu ar bārmeni! Tu jūti kā bārmenis darba pilns ar tevi kontaktējas, bet tāds ir viņa darbs. Pēc jau trešās glāzes tu sajūties manāmi iereibis un saproti ka tā nevar turpināt, tevī parādas jau maza bezbailība, un tieši kā saukts netālu no tevis apsēžas sieviete pasūtot sev dzērienu.

''Tu zini ka šis ir dieva pirksts, un ja tu šo iespēju neizmantosi, nožēlosi to atlikušo vakaru, tagat vai nekad!'' Trakajam velniņam uz pleca ir atkal taisnība, es piesēžos kā džentlmenis un uzsāku sarunu.

-Sveika, Izskaties tāda noraizējusies, vai tev viss labi?

Es jūtu kā viņa noskenē mani lai attiecīgi izvēlētos atbildi uz mana teikuma, kamēr es iekšēju šīs skenēšanas sekundes mokpilni gaidu kad beigsies un gaidu jau uz noraidījumu!

-Nē, nē es tikai atnācu pasēdēt, jāatpūšas no darba arī.

Jackpot! Tu zini ka viņa šeit ir līdzīgu motīvu tendēta, un tas tevi atvieglo turpināt šo sarunu.

Tā nu šis vakars iet kā pa sviestu ar jaukām sarunām un emociju apmaiņām, bet tu jūti ka tik pat labi arī iet mūsu alkohola daudzums un meiģini abus ierobežot uz to. Iznākums radās nesekmīgs un abi attapāmies manāmi sareibuši kad laukā jau saule uzaususi, un saproti ka nu ir laiks mest mieru.

Mēs izlemjam iziet kopistiski uzsmēķēt bet nolaižot acis no degošās liesmas tu ieskaties viņas acīs un saproti ka viņa tā kā gaida kautko no tevis. Ir aizdomīgs klusums, kaut bārā mūsu sarunas rāvās bez apstājas! Tas notiek dabiski un bez aizķeršanās, mēs skulpstamies uz ielas, kur apkārt mūs vēro bet mūs tas neuztrauc.

Tas lika mums aizkavēties vēl mazliet ilgāk pie bāra letes, un nu jau mūsu tēmas ir nomainītas uz nevis "kas tev patīk un ko tu dari" bet jau "vai es vēl tevi satikšu un kādi ir tavi plāni rītdien"

Tā nu mistiskā kārtā tu saproti ka pavadi viņu uz tramvaju sadevušies rokā, un nekautrējoties uzprasi, varbūt varam braukt kopā? Diemžēl atbilde ir noraidojoša, bet tu par to vispār neprotestē un dodies mājās laimīgs, jo nu tu zini, varbūt tomēr laist uz bāru vienam nav tik nepareizi! Paldies tev trakais velniņ!

117 1 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000