Kas ir Saules sistēma?1

 2  3

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi. Saules sistēma atrodas Piena Ceļa spirālzarā "Oriona rokā" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attālumā no galaktikas centra.

Saules sistēmas veidošanās un evolūcija ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga molekulārā mākoņa nelielas daļas gravitācijas sabrukums. Lielākā daļa no sabrukušās masas sakoncentrējās mākoņa centrā, tādā veidā izveidojoties Saulei, bet pārējais palika protoplanetārajā diskā, kur izveidojās planētas, pavadoņi, asteroīdi un citi Saules sistēmas mazie ķermeņi. Četras iekšējās planētas — Merkurs, Venera, Zeme un Marss — tiek sauktas arī par Zemes grupas planētām, jo tās sastāv galvenokārt no iežiem un metāla. Četras ārējās planētas, milzu planētas, ir ievērojami lielākas nekā iekšējās planētas. Divi lielākie gāzes giganti Jupiters un Saturns sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija; pašas tālākās planētas, ledus giganti Urāns un Neptūns sastāv galvenokārt no vielām ar relatīvi augstu kušanas temperatūru, salīdzinot ar ūdeņradi un hēliju, piemēram, sasaluša ūdens, amonjaka un metāna. Visām planētām ir gandrīz apļveida orbīta.

Saules sistēmā ir arī mazāki ķermeņi. Starp Marsu un Jupiteru esošā asteroīdu josla galvenokārt sastāv no vielām, kādas ir Zemes grupas planētu sastāvā, piemēram, akmens un metāla. Aiz Neptūna orbītas atrodas Koipera josla un izkliedētais disks. Šie transneptūna objekti sastāv galvenokārt no ledus, bet aiz tiem ir atklāti sednoidi. Ir arī grupa ar vairākiem desmitiem, iespējams, pat desmitiem tūkstošu objektu, kuri ir pietiekami lieli, lai riņķotu ap zvaigzni.[1] Šos objektus dēvē par pundurplanētām. Dažas no identificētajām pundurplanētām ir asteroīds Cerera un transneptūna objekti Plūtons un Erīda. Dažādi citi mazi objekti, tostarp komētas, kentauri (asteroīdi no grupas starp Jupiteru un Neptūnu) un kosmiskie putekļi brīvi ceļo pa Saules sistēmu. Sešas planētas, vismaz trīs pundurplanētas un daudzus mazākus objektus apriņķo dabiskie satelīti, kurus parasti sauc par "pavadoņiem". Ap katru ārējo planētu riņķo planētas gredzens, kas sastāv no putekļiem un citiem maziem objektiem.

Saule izstaro tā saukto Saules vēju, kurš izplatās pat līdz izkliedētā diska vidum, veidojot heliosfēru. Tas ir punkts, kurā heliopauze no Saules vēja spiediena ir vienāda ar starpzvaigžņu vēja pretējo spiedienu. Orta mākonī veidojas komētas ar lielu apriņķošanas periodu.