Raudāšana nav nekas nedabisks, ja vien tā nepārvēršas par ikdienas parādību. Tā reizēm palīdz sakārtot domas, attīrīt dvēseli un arī miesu. Pārdzīvojot lielu stresu mūsu organismā veidojas tā sauktie stresa hormoni- toksiskas vielas, kas tiek izvadītas ar asaru palīdzību. Var jau izraudāties, piemēram, griežot sīpolus, bet šīm asarām nav nekāda sakara ar emocijām. Zinātnieki izpētījuši, ka emocionālās asaras ir daudz biezākas un olbaltumvielām bagātākas. Tieši tāpēc senos laikos ar asarām tika apmazgāti ievainojumi, lai tie ātrāk sadzītu.
Katrai emocijai ir sava noteikta loma mūsu dzīvē un ar tām saistītām asarām mēs tieši un nepārprotami parādām apkārtējiem savas sajūtas. Un nesakiet- vīrieši neraud. Arī vīrieši ir tikai cilvēki.
Tātad- kāpēc mēs raudam?