Parādība saucas hipniskā raustīšanās, tai ir arī citi nosaukumi, bet šo parādību mēs visi esam kādreiz piedzīvojuši. Tas ir tas mirklis, kad tu sāc aizmigt, bet pēkšņi pamosties muskuļu spazmas dēļ. Tā var būt maza noraustīšanās, bet tāpat var gadīties, ka uzlecat gultā sēdus. Parasti mēs pēc tam uzreiz aizmiegam, bet tik un tā tas liek domāt, kas tas īsti bija.
Kāpēc aizmiegot mēs mēdzam pēkšņi pamosties?8
Parasti miega laikā ķermenis ir nekustīgs
Guļot mēs parasti nekustamies, pat arī pēc paša intensīvākā sapņa mēs pamostamies tieši tur pat, kur aizmigām. Miega laikā ķermenī izstrādājas īpaši ķīmiskie savienojumi, kuru uzdevums ir bloķēt muskuļu kustību. Tāpēc arī pat pie intesīvas smadzeņu darbības muskuļi paliek nekustīgi.
Tas notiek pārejas mirklī
Lai saprastu, kāpēc dažreiz mēs, šķiet, neesam pilnīgi paralizēti, apskatīsim procesus, kas patiesībā notiek smadzenēs. Pastāv 2 galvenās sistēmas, kas kontrolē mūsu dzīvi. Pirmo sauc par retikulāro aktivējošo sistēmu, pamatā tā ir daļa, kas regulē pamata fizioloģiskos procesus, kā, piemēram, elpošanu. Kad sistēma darbojas ar pilnu jaudu, mēs jūtamies modri un nemierīgi - esam nomodā. Pretstatā šai sistēmai ir ventrolaterālais preoptiskais kodols, kas ir atbildīgs par miegainību. Šī smadzeņu daļa atbrīvo ķīmiskās vielas, kas izslēdz jūsu spēju kustināt muskuļus. Dodoties gulēt, jūsu smadzenes pārslēdzas no nomoda stāvokļa uz miegainību. Bet tas nedarbojas kā slēdzis, ko var vienkārši pārslēgt. Patiesībā jūs to varat uzskatīt par tādu kā bīdāmu mehānismu, kurā viens stāvoklis pakāpeniski nomainās uz otru.
Dažreiz smadzenes uzsāk cīņu starp reālo un sapņu pasauli.
Šī pāreja ne vienmēr notiek vienmērīgi. Gadoties ķļūmei, jūsu smadzenes uzsāk cīņu starp reālo pasauli un sapņu pasauli. Tātad, kad jūs sapņojat, piemēram, par spērienu futbolā, tas pēkšņi var izpausties kā tāds, ka jūs patiešām iesperat savam gultas partnerim. Tas ne vienmēr jūs pamodina, bet, kustībai esot pietiekami intensīvai, tā var jūs pamodināt.
Tas var tikt saistīts ar mūsu primātu refleksiem
Kāda populāra ideja apgalvo, ka mūsu hipniskā raustīšanās vai miega lēcieni, ir mūsu evolūcijas blakusprodukts. Tas varētu būt sens reflekss pārmantots vēl no primātiem. Refleksa uzdevums ir brīdināt jūs par muskuļu relaksāciju, kad mēs vēl gulējām augstu kokos. Būtībā smadzenes relaksāciju nepareizi interpretē kā zīmi, ka guļošais primāts krīt zemē no koka un liek muskuļiem noreaģēt kā sava veida brīdinājuma sistēmai.
Hipniskā raustīšanās ir pilnīgi normāla, kamēr tā nerada trauksmes sajūtu
Par to nevajag uztraukties, bet cilvēki uzmanība var nofiksēties uz tiem un rada trauksmes sajūtu. Tas savukārt sāk kaitināt, kas savukārt rada biežāku hipnisko raustīšanos. Tas paaugstina trauksmes izjūtu un neizgulēšanās rada vēl biežāku hipnisko raustīšanos. Tā saucas pozitīva atgriezeniskā saite. Ja tā ir gadījies ar jums, tad ir laiks doties uz miega speciālista konsultāciju.