7

 80  1

Vai esi ievērojis, ka ir vīrieši, kuriem skrien pakaļ un tādi, kas var darīt jebko un būs vieni, nu, vismaz jaunībā? (jaunībā, jo rakstā nediskutēšu par alfa un beta stratēģijām, kas kļūs nozīmīgakas, līdz ar viņas vecuma palielināšanos).

Izrādās, ka arī pievilcība, iekāre un romantiskās attiecības ir zinātniski pētāms subjekts. Piedāvāju ieskatu brutālos faktos, kā sievietes izvēlās vīriešus. (Tas, kaut arī mazāk izteikti, darbojas arī pretējā virzienā)

Ja gribu uzzināt, kā sievietes izvēlās, noteikti ir vērts izprast smadzeņu darbību. Kas notiek viņas galvā. Un izskatās, ka patiesība ir daudz primitīvāka, tukšāka un netaisnīgāka, nekā varat iedomāties.

Tomēr sāksim ar evolucionāru argumentu. Jebkura organisma mērķis ir izdzīvot un nodot gēnus nākošajās paaudzēs. Gēnu kvalitāte ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc partnera izvēle jāizdara rūpīgi.

Jebkuras attiecības un reprodukcija izmaksā zināmus resursus. Un te ir milzīga atšķirība starp to, cik "maksā" vīrietis, - sintizē nelielu daudzumu olbaltumvielu un iztērē pārs kilokalorijas, piesaistot uzmanību, un cik "maksā" sieviete - deviņi mēneši grūtniecības, pēc tam rūpes plus ierobežots skaists pēcnācēju augsto enerģijas, barības vielu un kognitīvās kapacitātes izmaksu dēļ. Te svarīgi atcerēties, ka monogāmija ir vairāk sociālās struktūras un darba dalīšanas rezultats, nekā bioloģisks. Pašlaik ir diez gan droši zināms, ka pagātnē par tēviem kļuva salīdzinoši neliels % vīriešu, bet gandrīz visas sievietes bija mātes. Kā to zinām? Gēni, kas iedzimst pa tēva līniju ir vienvedīgāki, nekā no sievietēm nākošie. Tātad pagātnē daži vīrieši apaugļoja daudzas sievietes. Precīzs īpatsvars vēl nav iegūts un viedokļi dalās, ir dzirdēts, ka tikai 1 no 20 vīriešiem ieguva šo privilēģiju, bet ir arī krietni pieticīgākai viedokļi - 1/5.

Otra lieta, - smadzenēm lēmumu pagātnē nereti vajadzēja pieņemt ātri un vadīties no pieejamās informācijas. Piemēram, vai man šis cilvēks der seksam vai nē. Tātad dziļa otra cilvēka personības izpratne nebija tik nozīmīga, pie tam personība kā tāda ar gēniem nav daudz saistīta. To vairāk veido uzkrātā dzīves pieredze (kaut gan eksistē noteikti dopamīna un serotonīna receptoru varianti, kas statistski nozīmīgi ietekmmē uzvedību, tomēt šī ietekme nepārsniedz dažus procentus). Un, ja ar redzi uztver lielāko daļu no ienākošās informācijas, atliek loģiski secināt, ka atslēga ir izskats.

Labi, tiktāl teorija. Bet izdomāt var visu ko, ir nepieciešami pētījumi, dati un to analīze. Piedāvāju iepazīties ar dažiem zinātniskajiem pētījumiem, kas varbūt beidzot liks saprast, ka pareiza frizūra, duša un no galvas iemācīts pick up lains tikt pie meitnes palīdz minimāli.

Rakstā "Dorsomedial Prefrontal Cortex Mediates Rapid Evaluations Predicting the Outcome of Romantic Interactions", kas tika publicēts žurnālā Journal of Neuroscience 2012. gada 7. novembrī tiek analizēta smadzeņu darbība, izvērtējot pretējā dzimuma foto. Dalībnieku smadznes tika skenētas, izmantojot funkcionālo magnētisko rezonnasi (fMRI). Metode ļauj noteikt aktivitātes līmeni noteiktos smadzeņu reģionos, aktivitātes izmaiņas laikā. Vēlāk dalībnieki tika iepazīstināti reālajā dzīvē ātrajos randiņos. Tas, vai šie cilvēki turpinās satikties arī vēlāk, lielā mērā korelēja ar datiem, kas iegūti, skenējot smadzeņu reģionus, kamēr vēroja foto. Sevišķi (bet ne tikai) divu reģionu (DMPFC un RMPFC) aktivācija paredzēja randiņu iznākumu. [1]

Šajā pētījumā kārtējo reizi arī tika parādīts, ka atsevišķi cilvēki patīk daudziem, bet daži gandrīz nevienam. Pievilcība ir sadalīta ārkārtīgi nevienlīdzīgi.

Citā pētījumā "Are Attractive People Rewarding? Sex Differences in the Neural Substrates of Facial Attractiveness" tika parādīts, ka sievietēm, vērojot pievilcīgu vīriešu foto, aktivizējas nucleus accumbens (daļa no atlīdzības sistēmas, kas motivē mūs rīkoties noteiktā veidā) , kas tiek pētīts arī saistībā ar atkarībām. [2]

Kopumā ir skaidrs, ka nepilnas sekundes laikā smadzenes jau pieņem lēmumu, vai tām interesē pretējā dzimuma pārstāvis. Un arī visai skaidrs, ka īstenībā esam visai tukši un, viedojot attiecības, par prioritāti izvirzām pievilcību.

Komentāri 7

0/2000

nu nez, šie pētnieki ir sajaukuši divas pavisam atšķirīgas lietas

https://media.tenor.com/images/f6234a08b3597b40a15c5728ceda2e7a/tenor.gif

 7  0 atbildēt

🍕 Agri vai vēlu savu otru pusi atrod jebkurš.

Protams, izņemot tos, kas to īpaši negrib.

 5  0 atbildēt

Lielākais iemesls ir ‘I don’t give a fu*k’, vainīgs liktenis vai cerība, ka ar laiku būs…Nē nebūs…ej un saki čau, sāc runāties, viss būs norma…Tevi pasūtīja? Bet poh… Mēģini un nepadodies, pats ar esmu ticis reāli pasūtīts pietiekami…nu un nav pasaules gals. Izvelc smēķi/ataisi alus pudeli, piesēdi, apdomā dzīvi un mēģini atkal…

https://media.tenor.com/images/8cce48d6a65b7b8d1c80a68d9c3d652f/tenor.gif

 4  0 atbildēt

Šeit varētu (protams, neuztveriet nopietni) piesaukt diskrimināciju, nevienlīdzību, ādas krāsas, izskata, jebkādas "nepareizas" piederības noniecināto aizstāvjus...

Pētījums var liecināt, ka cilvēks tīri fizioloģiski atšķir "savējo", "pievilcīgo" un pretēju šiem.

Kā "pareizie cilvēki" kropļo savus bērnus, mācot tiem, ka visi ir vienlīdzīgi, melns nav melns un kroplība ir skaista..

Sieviešu dabiskā diskriminēšanas nodarbe - vīrieša augums 😉 Atradīsies, protams, arī tādas, kuras samierinās, neatrodot augumā apmierinošu vīrieti un to var parādīt kā modīgu lietu, bet pārsvarā dabiskas sievietes ir tās diskriminētājas (manuprāt, tīri dabiski - kā ļoti daudzas diskriminācijas formas) - to arī parāda šis pētījums. 😉

 2  0 atbildēt