Jauna pāvesta ievēlēšana notiek ne ātrāk par 15 dienām un ne vēlāk par 20 dienām pēc pāvesta nāves.
Teorētiski par pāvestu var kļūt ikviens priesteris no jebkuras pasaules valsts, tomēr par pāvestu parasti ievēl kādu no Kardinālu kolēģijas locekļiem.
Kardināliem jāzvēr turēt slepenībā vēlēšanu procedūru un uz vēlēšanu laiku viņi ieslēdzas Siksta kapellā. Konklāva laikā viņiem aizliegts lasīt avīzes, skatīties televizoru, apmainīties ar pastu un lietot telefonu vai datoru.
Šādi noteikumi paredzēti, lai novērstu jebkādu ārēju ietekmi uz pāvesta ievēlēšanas procedūru.
Nepastāv nekāds oficiāls pāvesta kandidātu saraksts — katrs kardināls tās personas vārdu, kuru viņš atbalsta, vienkārši uzraksta uz papīra lapiņas, kur rakstīti vārdi «Eligo in Summum Pontificem…» (Es balsoju par …… kā pāvestu).
Balsošana tiek rīkota katru rītu un katru pēcpusdienu, un katras dienas vakarā nodotie biļeteni tiek sadedzināti. Tā dienu pēc dienas veidojas atbalsts noteiktām personām, ļaujot redzēt potenciālo līderi.
Saskaņā ar senu tradīciju, ja no Siksta kapellas skursteņa paceļas melni dūmi, tas nozīmē, ka jaunais pāvests vēl nav ievēlēts. Dūmi tiek padarīti melni, degošajiem biļeteniem uzlejot darvu.
Ja trīs dienu laikā netiek ievēlēts jauns pāvests, kardināli var ne vairāk kā vienu dienu atpūsties, pievēršoties lūgšanām un neformālām sarunām savā starpā.
Nākamajam pāvestam jāiegūst divu trešdaļu kardinālu atbalsts, bet, ja 28 balsošanas reizēs tas nav izdevies, pāvesta ievēlēšanai pietiek ar vienkāršu vairākumu.
Tiklīdz kāds no kardināliem ir ieguvis vairākuma atbalstu, nākamajam pāvestam tiek jautāts, vai viņš vēlas uzņemties šo amatu. Ja viņš atbild ar «jā», tajā brīdī viņš kļūst par pāvestu, un viņam ir jāizvēlas vārds, kādu viņš lietos kā pāvests.
Kad no Siksta kapelas paceļas balti dūmi, tā ir zīme, ka jaunais pāvests ir ievēlēts.
