Vai veikalos tirgo bojātu produkciju? Kā strādā veikali? Ko pārdevēji domā par pircēju? Vai pārdevējs var ēst par brīvu? Vai veikala darbinieks mīl savu darbu?
Atbildi uz šiem jautājumiem uzzināsi šajā rakstā. Turklāt, Tu uzzināsi daudz nedzirdētu faktu par strādāšanu vidusmēra supermārketā.
Kādu laiku atpakaļ man nācās strādāt vienā no populārajiem veikalu tīkliem. Es ieraudzīju pasauli no veikala otrās puses. Secinājumi par darbu šajā sfērā man bija viennozīmīgi un kritiski. Bet visam savs laiks! Rakstu sākšu ar nelielu aprakstu par sevi un kā es nokļuvu līdz šādam darbam :)
Esmu jaunietis un students. Kopš pusaudža gadiem es uzsāku stabili pelnīt naudu un gadiem ejot, varēju sevi nodrošināt ar visu vajadzīgo. Nekad nebiju vēlējies strādāt haltūrās, jo biju apmierināts gan ar atalgojumu, gan ar savu darbu. Savā darba sfērā esmu iemācījies profesionāli komunicēt ar cilvēkiem. Pats darbs aizņēma ļoti maz laika.
Taču katram dzīvē gadās melnā strīpa. Tāda gadījās arī man. Tuvāko mēnešu laikā, man vajadzēja vairāk naudas. Biju vēlējies strādāt divos darbos vienlaicīgi. Vienīgi, problēma bija tajā, ka otrs darbs bija jāatrod zibenīgi ātri.
Aizsūtīju CV visur, kur vien iespējams.
Drīz vien, mani sazvanīja kāda sieviete, kura piedāvāja strādāt hipermarketā, kas atradās ļoti tuvu manām mājām. Kad pajautāju par profesiju, man pateica, ka būs jāstrādā par kravēju+zāles darbinieku. Šī ziņa mani nebiedēja, jo smags darbs man šķita interesants, nevis grūts. Turklāt, esmu fiziski attīstīts. Viennozīmīgi piekritu.
Pēc trīs dienām jau biju uzsācis darba gaitas.
Pirmajā dienā iepazinos ar "kolektīvu". Nelielu "ekskursiju" man uztaisīja labo slavu ieguvušais darbinieks. Viņš bija students un brīvajā laikā strādāja dotajā veikalā. Iepazinos arī ar 30-gadīgu krievu meiteni. No sarunas sapratu, ka viņa ir bidlo, jo kad runāju ar viņu pieklājīgi, viņa man teica: "Klau, ko tu tik jauks? Davaj bez jaukumiņiem un bez uzrunāšanas uz "jūs"!"
Bija vēl pāris 25-35 gadīgo, kas pēc dialoga spriežot, pabeidza 9 klases. Pārējie darbinieki, pārsvarā, bija pensijas vecuma cilvēki. Viens džeks, ieraugot manu mašīnu, sāka stāstīt, ka viņa māsas vīra brālis arī nopirka mašīnu. Viņš arī sapņo kādreiz sev nopirkt mašīnu.... Pie reizes, brīnījās, ka es studēju, jo tas esot stulbi - pēc skolas uzreiz jāiet strādāt..... īsāk sakot, bezsakars.
Nācās secināt, ka intelektuāli gudri cilvēki šajā kolektīvā bija priekšnieki vai studenti.
Negribu izskatīties iedomīgs vai pārgudrs raksta lasītāju priekšā, bet diemžēl, man radās uzskats, ka liela daļa veikala darbinieku nav intelektuāli gudra.
Mēs ar priekšniekiem bieži ļoti draudzīgi pārrunājām dzīves lietas, biju viņiem piedāvājis jaunus veidus, kā ekonomēt cilvēku resursus.... īsāk sakot, man iznāca atrast kopīgu valodu ar priekšniecību.
Ar vienu no priekšniecēm man atradās tik daudz kopīgu interešu, ka viņa pat no manis neslēpa, ka pa kluso noraksta kvalitatīvu preci un lieto to uzturā. To izmantoju arī es. Mēs tīšām bojājām produktu iepakojumus, norakstījām tos un pēctam apēdām. Ko teicām apsardzei par šādiem izdarījumiem? Bija divi varianti:
1) "Labais" apsargs apēda šos produktus kopā ar mums;
2) Metām ārā iepakojumu no produktiem, it kā, kāds zaglītis to būtu apēdis un atstāja veikalā iepakojumu.
Apsardzei bija vienalga, cik ticams bija šis stāsts. Viņus vairāk uztrauca regulāri zagtie "Hennessy" un "Absolut".
Kaut arī mūs tur ēdināja ar lētajiem cīsiņiem (kas pēc pirmās nedēļas jau līda caur ausīm ārā) un salātiem, gribējās ēst ko cilvēcīgu, tāpēc vienu dienu es norakstīju "Smiltenes" biezpiena kūku un meža ogu bulciņas, citu dienu ēdu mango ar arbūzu un uzdzēru tos ar naturālu persiku sulu. Ēdienkartes izvēle bija milzīga.
Ikdienā man nācās sastapties ar cilvēkiem, kas ļoti uztraucās par savu darba ikdienu. Man regulāri nācās dzirdēt, ka redz, Marina nespēj izlikt visas piena pakas uz plaukta, un ka Kristiānai olu nodaļā nesmuki stāv kastes. Savukārt, Zane ir ļoti slikta, jo nepaspēja izlikt visus čipšu iepakojumus. Liekas, ka sīkums, bet katru dienu nākas dzirdēt to visu. Dažreiz pat nākas stāvēt ar kādu darbinieci, kas man raud uz pleca, jo redz, viņai ir grūts darbs.
Vislielākās bažas bija par to, ka priekšniecība grib pārāk daudz no darbiniekiem. Nezinu vai tam bija pamats, jo manu darbu priekšniece vienmēr slavēja.... Varbūt tāpēc, ka mums bija labas attiecības, nezinu.
Man pašam nebija viegls darbs, bet man bija pajāt.
Manos darba pienākumos ietilpa mašīnu izkraušana, preču konteineru novietošana noliktavā, pārstrādājamo materiālu iekravēšana fūrēs, sasaldēto produktu izkravēšana saldētavā, augļu un dārzeņu izkravēšana ledusskapī, piena produktu izkrāvēšana un salikšana pēc produkta un firmas; visu problēmu risināšana, kas notiek noliktavā, visu smagumu pārvietošana, atkritumu izmešana, darbs ar klientiem un daudz citu sīkumu. It kā nav traki. Bet problēma ir tajā, ka kamēr es biju kravējis ārā vienu mašīnu, bija piebraukusi otrā, nereti - arī trešā. Man bija jāpaspēj ne tikai izkrāvēt mašīna, bet tajā pat laikā bija jāsaliek produkcija pa nodaļām.
Šis darbs ir stulbs ar to, ka brīžiem Tev vajag strādāt ļoti intensīvi, bet brīžiem, aiz nekā nedarīšanas gribās pakārties. Taču es sāku strādāt pēc savas shēmas.... neminēšu to šeit, jo tas nav tik būtiski. Galvenā doma - es sāku strādāt pēc tāda algoritma, ka visi priekšnieki mani redz strādājot. Savukārt, kad es nestrādāju, mani neredz neviens.
Kāda ir darbinieka attieksme pret pircēju?
Darbinieks par produktiem zin tikpat daudz, cik pircējs. Darbinieks nezinās neko vairāk par pašu pircēju. Vienīgi, pārdevējs zin, uz kura plaukta atradīsies vajadzīgais produkts. Bet ar ko atšķirsies Madonas biezpiena sieriņš no "Kārums" sieriņa, darbinieks nezinās. Vienīgais, ko viņš pateiks Tev, ir viņa neizglītotais viedoklis, kurš Tev nav vajadzīgs. Beigās viņš pasmaidīs, bet galvā domās: "Nedod Dievs, Tu vēl kaut ko pajautāsi."
No kurienes es to zinu? Simts reižu dzirdēju ko tādu no veikala darbinieku dialogiem pusdienlaikā.
Vai veikalos tirgo bojātu preci?
Gan jā, gan nē. Tūlīt izskaidrošu jums pieredzēto situāciju.
Dotajā veikalā, gaļas nodaļā, strādāja studente Laima no laukiem. Viņa runāja ar savu priekšnieci.
Laima: "Nu gan, to steiku neviens nepērk. Varbūt vajadzētu tam samazināt cenu?"
Priekšniece: "Grūts process. Man būs jāsazinās ar galveno ofisu, jārunā. Nu nezinu, nezinu."
Laima: "Žēl jau to produktu, laikam būs jau jāmet ārā..."
Priekšniece:"Tu sagaidi produkta beigu datumu un tad met ārā."
Laima:"Tam steikam beigu datums bija jau pirms trijām dienām. Žēl mest ārā."
Priekšniece:"Vismaz vakarā izmet. Ja kāds klients atnāks ar pretenzijām, man varētu būt nepatikšanas."
Šīs frāzes tika teiktas ļoti mierīgās balsīs, it kā pircēji būtu dzīvnieki, kuri ēdīs jebko, ko viņiem dos. It īpāši priekšnieces pēdējais teikums. Priekšniece baidās par savu vietu, nevis par klientu veselību.
Bet principā, bojātie produkti parasti tika mesti ārā. Nebiju redzējis, lai kāds mazgātu gaļu un līmētu jaunas derīguma termiņa uzlīmes.
Ja jums raksts iepatikās, noteikti rakstiet komentārus vai vērtējat rakstu.
Tiek plānota otrā daļa, kur pastāstīšu kādā veidā veikalu darbiniekiem tiek SKALOTAS SMADZENES, lai tie mīlētu savu darbu un par šausmīgu algu pūlētos ik dienu.
Vēlos dzirdēt jautājumus par darbu veikalā. Droši atbildēšu nākamajā rakstā :)
Es arī pastrādāju Rimītī, pagāja mēnesis un man vnk kļuva slikti ar sirdi, tik slikti, ka man likās, ka steidzami jāsauc ātrie. Pie manis atnād vadītāja, sāk man stāstīt kas vēl jāizdara utt, es pasaku trīcošā balsī, ka man ir ļoti slikti ar sirdi utt, viņa pasaka, ka nav kas mani palaiž mājās un ka man ir jāstrādā līdz darbadienas beigām (strādāju no 7 rītā līdz 10 vakarā, tad bija 11 no rīta). Strādāju svaigās gaļas un arī gastronomijas nodaļā. No vadības attieksme kā pret sūdu, tiešām.
Par to, kas tiek darīts aizkadros, nemaz nerunāsim. Mana sirdsapziņa laikam neizturēja.
Spriežot pēc visa stāstītā Tu esi strādājis Maximā, jo tas ir vienīgais veikals, kur darbiniekiem dod "nocenotās" pusdienas. Visos lielveikalos nav vienāda iekšējā kārtība, pa lielam tas ir atkarīgs no veikala vadības un atrašanās vietas.. bet nu to, kas notiek Maximā vienmēr interesanti paklausīties.
Pec raksta varu secinat ka esi pielidejs un iedomajies sevi augstak neka citus. Ja butu kas ipas tad ne muzam nebutu stradajis veikala, bet esi tads pats ka citi. Interesanti, kada izglitiba ir pasam raksta autoram ja talak par veikalu un citu noliksanu nav ticis?
Gadsimtu nebiju lasījis tik labu rakstu. Trekns pluss no manis. Noteikti gaidu nākamo daļu
Man draugs arī strādā hipermārketā rimī par preču pieņēmēju-krāvēju. Arī pašlaik vēl mācās paralēli. Stāstītais nav melots, jo arī viņš nereti saskarās ar šādam situācijām darba vietā.
Kopš kuriem laikiem pabeigto klašu skaits nosaka intelekta līmeni? Tas ir galīgs absurds, un saku to no pieredzes. Ja tu tā uzskati, tad mani sāk makt šaubas par tavu intelektu un tavus dzīves pieredzi, kura acīmredzot ir diezko pieticīga..
Ļauj minēt, tu esi tikko iestājies augstskolā, neko par tām nezini un domā ka tagad tu būsi krutāks kā pārējie, jo redz tu studē. Skaties ka beigās ar savu pabeigto augstskolu nepasniedz burgerus maķīti. Latvijā tas papīrs neko nedod, jo augstskolās mācību sistēma ir galīgākajā dirsā. Cilvēki pabeidzot to, tā īsiti nemaz neko necērt no profesijas kuru apguva. Šitas nav no plika gaisa ņemts, pats uz savas ādas izjutis esmu. Precīzāk RTU. Nu tā slavē, tā reklamē, bet patiesībā čuhņa pilnīgākā. Es nezinu ka ar citiem novirzieniem, bet par inženieriem iet nav jēga. Pats gribēju mācīties par auto inženieri, tā tēma man tuva, gar motoriem jau no bērnības ņemos. Aizgāju, pasniedzeji jau pusmiruši zombiji kuri pat īsti nezin kur atrodās. Studentiem no auto lietam neko nemāca, ja maca tas pašas vienkāršākās glupības kurās klausoties cilvēkam ar pieredzi auto lietās var sāk asiņot ausis. Kā piemēram: "ja jums mašīnai kādreiz jāmaina sajugs, jus to uzrasēsiet no trīs skatu punktiem, tad ņemsiet savu rasējumu, dosieties pie DĪLERA un pasūtisiet. Galvenais tie pasniedzēji izskatas pēc tādiem ākstiem kas grāmatas salasijušies, bet paši nemaz nezin auto uzbūvi un realajā dzīvē pat sveces nav mainijuši. Kā tāds vispār var ko pasniegt? Otrs variants bija tāds ka mums mācija rasēt dzīvokļus, un kā pareizi betonēt sijas. AUTO INŽENIERIEM. AUTO! Ar nokavēšanos ienācu klasē vēl paprasiju, vai esmu pareizi ienācis.. Tad kad sapratu ka nav jēga man lieki tērēt tos 4 gadus ar tādām gklupībām, vienkārši pametu augsskolu. LLU "auto inženieri" ari kadri, pabeidz augstskolu un lielākā daļa no viņiem pat nespēj atrast mašīnai gaisa filtru, vai kad pasaka tev jāmaina stūres pirksts, pasaka: "ko dirs, mašīnai tādi nemaz nav". 
Un tad brīnās kad ar visiem viņu bakalauriem, neviens negrib viņus ņemt tajā jomā.
Apsveicami, ka raksta autoram nenolaižas rokas, un ja vajag apstākļi spiež, var sevi tomēr mobilizēt un iegruzīt ar otru darbu. Labi, ka neatklāji, kāpēc, jo ir cilvēki, kas uzreiz sāks nod.i.rst par to, ka tā mokies, un vieglāk būtu uz angliju braukt.
tā kā esmu cilvēks no laukiem lielveikalus apmeklēju uz 3 minūtēm, lai nopirktu to, ko nevar nopirkt "lavačkās", jo labāk samaksāju tam tantukam kādu eiro vairāk, un man būs ēdamais, gan cilvēkam par darbu būs eirīši. Uzreiz varu pateikt, ka visu pēc kārtas nepērku, jo vienmēr prasu no kurienes kas ir, un ir bijis reizes, ka paprasu papīrus, un ir bijis ka kāda bāba arī pazūd (tas laikam no centrāltirgus prakses, kur vietējie agrā pavasarī tirgo latvijas zemenes un persikus).
Muļķības vai nē, šaubos ka vari izspriest, jo neesi strādājis tādā jomā, es esmu un varu teikt ka tur ir rakstīta viena vienīga taisnība.Es arī uzskatiju ka nevajag speciāli bojāt preci. Bet kā tu domā kāds mani uzklausija, ne taču. Viņi turpināja bojāt un ēst, es nosodīt.
Vienvārd sakot, nedirs uz visiem deļ 1 veikala
Es pats sobrīd macos un strādaju. Tas ka tu tiki kada sudīga rajon veikala vel nenozīme ka tagad visi veikali ir tādi.
Jo, veikala kura es stradaju var teikt visiem ir videja izglītība, un liela daļa viņi turpina macīties neklatiene, ka arī ir cilvēki kuri tur ir deļ dzīvēs apstakļiem.
Tiek kas driz jau pensija vai jau var doties vina, tos neaistiec es gribešu redzēt cik tev butu viegli izdzīvot uz to pensiju kas tagad tiek maksata.
Par to ka veikala zog, Henesey un Absolut ja zagtu daudz tad veikals jau būtu mainijis darbiniekus, jo ja apsardzei ir pofig, tad gramatvediba redz ciparus, ja tie ir par traku apsaedzes firma maksatu sodu.
Kas tiek zagts ? Nieka lietas kaukas tiek apest uz vietas mazs un garšīgs ka končas un cepumi. Pat šokolades un batoniņus neviens neaiztiek.
Ja ir doma kapreci noraksta da jebko un izmet, tas nau tik vienkarši, ja par visu ko noraksta ir pec tam jatskaitas, it īpaši ja tas atkartojas biesži.
Tapēc nosauc tiesi kura veikala tas notiek. Ej uzraksti anonīmu sūdzību, un beidz dirst par lietam ko esi redzejis tikai no vienas puses.
Nu, sava daļa taisnības. Pati esmu nostrādājusi Rimi vienu sasodīti grūtu vasaru par kasieri/pārdevēju un tas bija briesmīgi, jo darba līgumā rakstīts "klientiem vienmēr ir taisnība", bet viņiem ne s*da nav taisnība. Tas ir tika viens no tā ko secināju.
Lūdzu nākamo daļu
