Cik es atceros, kad es dzīvoju Pļavniekos ap 5, 6 gadiņiem (?) - biju pieradusi pie tā, ka varēja aiziet uz lielo Maximu tepat, jo tanī laikā es dzīvoju netālu no tās. Bija pļavniekos '' Tālava '', un tur bija mazā Maxima. reti gājām uz to, jo bija tālu. Satiksme, diezko nermāla, manuprāt. ; ) Atceros, kādus 2 vai 3 vai cik tur gadus atpakaļ, bija ziema, un pie lielās Maksimas, bija tāds takā.. kalniņš. un vienmēr, kad es gāju mājās (tanī laikā man pakaļ nāca ome, un no rītiem mani pavadija) es vienmēr rāpelējos pa to kalniņu, jo patīk. atveros, ka bija arī veikals '' Lats '' mazs, bet labs. Ak mans dievs. . kaut es atgrieztos dzīvot Pļavniekos. :3
Vēl, man 2 vai 3 gadus, mana mamma jau strādā Imantā. Vienmēr, ja brauksiet kautkādā ekskursijā, un brauksiet cauri Imantai - redzēsiet tādu lielu, baltu ēku ar uzrakstu '' Orange '' Tur strādā mana mamma. Protams, bija tāds periods, ka pat cilvēks kurš NAV bijis Imantā - baidās no tā pedofīla. Un tad, uzreiz ir jautājums: Kāpēc būtu jābaidās braukt uz turieni, ja var arī ar pieaugušu personu braukt?!
Un es vēl atceros, ka mans mammas brālis Normunds, dzīvo Sarkandaugavā. Esmu tur bijusi, bija labs lietoto apavu veikals. ;D Nū neko, Sarkandaugavā arī diezko normāli, bet nu - jā.
Lūk tā.