Var teikt, ka “Krokodils Dandijs” ir visslavenākā un vissiemīļotākā filma pasaulē. Lūk, daži interesanti fakti no šīs piedzīvojumu komēdijas izveides.
Kā filmēja filmu ''Krokodils Dandijs''21
Komiķis Pols Hogans “Krokodila Dandija” iznākšanas brīdī bija jau pazīstams plašai auditorijai ārpus Austrālijas, pateicoties savam televīzijas šovam. Viņš arī piedalījās vietējo tūrisma firmu reklāmās. Taču neviens negaidīja, ka pilnmetrāžas filma ar viņa piedalīšanos kļūs par visveiksmīgāko filmu kontinenta vēsturē, nemaz nerunājot par to, ka Amerikā “Krokodils Dandijs” gandrīz bija kļuvis par gada vispelnošāko projektu 1986. gadā, neapbdzinot līderi, asa sižeta filmu “Labākais strēlnieks(Top Gun)” ar Tomu Krūzu, tikai par pāris miljonu dolāriem. Izdevums New York Times nosauca režisora Pītera Faimena filmu par “gada fenomenu”, iepazīstinot to kā melodramatisku ''Rembo'' variantu.
Iespējams, ka filmas pamatā ir Rodnija Ansela stāsts, kurš 1977. gadā kļuvis par krokodila uzbrukuma upuri. Viņa zvejnieku laiva apgriezās dēļ krokodīla, un Ansels dreifēja jūrā visu nakti, pirms nonāca krastā. Atrada zvejnieku tikai pēc septiņām nedēļām. Savu izdzīvošanas stāstu Ansels izstāstīja televīzijā. Pati intervija nav saglabājusies, Ansels 1999. gadā miris apšaudē ar policistiem, un Hogans 2000. gadā pateica, ka nav dzirdējis par “īstā Dandija” eksistenci.
Kā arī sakot, ka ''Krokodila Dandija'' prototips ir Arvīds Blūmentāls, latvietis. Pazīstams, kā Krokodils Harijs. Var teikt, ka tā domā tikai latvieši, ka pēc viņa stāsta šī filma tika veidota, jo Amerikā sakot, ka īstais varonis ir Ansels, kā arī filmas režisors itkā ir tā teicis. Arvīds dzimis 1925. gadā Dundagā, Latvijā. 17 gadus jaunais Arvīds iestājās 25. Abavas brīvprātīgo bataljonā, ar to devās uz Austrumu fronti. Kara laikā viņš dabuja daudz savainojumus, daudzas reizes bija hospatilizēts. Pēc kara beigām, viņš gaidīja, kad varēs atgriezties atpakaļ mājās, Latvijā, bet to viņš nesagaidīja un 1951. gadā pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, jo ievainojumu dēļ Amerika ieceļošanu liedza - ASV tautsaimniecībai karā sakropļotie nebija vajadzīgi. Tad, lai nopelnītu nadu, viņš sāka medīt krokodilus. Sakot, ka viņš iemīlējās meitenē, vārdā Vanda, un deļ viņas sāka viņš nodarboties ar krokodilu medīšanu, lai iekarotu viņa sirdi. Tas viņam nesanāca, bet kaut piedzima leģenda par Krokodilu Hariju. Savā dzīves laikā viņš nomedīja 10'000 krokodilu(citur raksta, ka līdz pat 40'000). Piedzīvojumus un pārdomas Arvīds ir izklāstījis savās grāmatās "Latvietis - krokodilu mednieks Austrālijā" (1957) un "Ilgas pēc saules" (1958), kā arī Rimanta Ziedoņa sarakstītā grāmatā "Nacionālais dēkainis - krokodilu mednieks" (2010). 2006. gadā 81 gadus vecs Arvīds nomira Austrālijā. Par viņu ir uzņemtas, apmēram, 20 dokumentālās filmas. Kā arī Arvīda no vaska darinātā figūra atrodama Tiso kundzes vaska figūru muzejā Londonā.
Filmas budžets bija 8,8 miljonu Austrālijas dolāru. Viņi vāca naudu no jebkurienes, kur varēja. Kopumā filmai bija... 1400 investori! Ieskaitot vietējos brokerus, bagātos spēlētājus kriketā un rokgrupas INXS līderi Maiklu Hatčensu. 600 tūkstošus dolāru projektā ieguldīja pats Hogans un scenārists Džons Kornels. Rezultātā “Krokodils Dandijs” nopelnīja vairāk nekā 328 000 000 dolāru, un visa peļņa tika sadalīta starp investoriem saskaņā ar parakstītajiem līgumiem.
Viena no interesantākajām filmas ainām (“Vai tas ir nazis? Lūk, vot tas ir nazis!''), pēc vēl viena scenārija autora Kena Šedija vārdiem, ''uz papīra šie vārdi nelikās smieklīgi.'' Taču viss bija otrādāk. Tas pats nazis, starp citu, bija jebkāds (tērauda, alumīnija, pat gumijas), bet ne īsts. Hogans lūdza Džonu Bouringu, kurš bija atbildīgs “Dandija” filmēšanas laukumā par rekvizītu, izgatavot naža versiju no nerūsējošā tērauda, lai gan scenārijā tas nebija prasīts. Nav brīnums, ka visvairāk skatītājiem atmiņā palika šī aina, kurā Hogans demonstrēja Ņujorkas bandītiem savu lielo “Bovija nazi”,drīzāk tas bija aukstais ierocis nekā medību aksesuārs(šo naža tipu sauc par “Boviju”, par godu amerikāņu vergu tirgotājam, Teksasas revolūcijas dalībniekam Džeimsam Bovijam, kurš tika nogalināts cīņā par Alamo 1836. gadā). Pateicoties filmai šie vārdi “Vai tas ir nazis? Lūk, vot tas ir nazis!'' sākumā kļuva kā populārs citāts, bet pēc tam arī amerikāņu interneta mēme.
Īstenībā krokodils, kas uzbruka aktrisei Lindai Kozlovski pie upes, nedraudēja viņas dzīvībai. Ne jau tāpēc, ka viņai pa pēdām sekoja viņas nākamais vīrs Pols Hogans neatvairāmā Dandija tēlā. Nē. Vienkārši krokodils bija mehānisks un tas izmaksāja 45 tūkstošus dolāru. Hogans bija sapņojis par īstu plēsoni, bet tas nebija iespējams. “Krokodils Dandijs” filmējās gan Austrālijā, gan Ņujorkā. Viena no filmas lokācijām Austrāljā bija ''Kakadu'' Nacionālais parks, kas ir Vācijas lielumā. Parka administrācija bija pateicīga filmas veidotājiem par bezmaksas reklāmu. Pēctam viņi rīkoja speciālas tūres gar dabas rezervātu, kur filmēja to filmu.
Tā kā tur tuvumā nekur nebija neviena moteļa/viesnīcas, visa filmēšanas grupa bija spiesta gulēt pussabrukušajos šķūņos. Viņu nakts mieru apsargāja speciāli nolīgts sargs, kurš vēroja, lai filmētāji necieš no visādiem krokodiliem. Bet scenārists Džons Kornels saviem kolēģiem nodrošināja nebeidzamu alus krājumu, tāpēc filmas uzņemšana noritēja jautri.
Ņujorkas ''Vazak Bar'', kur Dandijs dzer kopā ar draugiem, jau šis bārs ir filmējies citajās filmās un tas ir “Krusttēvs 2”, kā arī '' Bruņurupuči nindzjas 2(Teenage Mutant Ninja Turtles 2)''.
Viesnīcas numurs no filmas pieder viesnīcai New York Plaza un tas izmaksā aptuveni 1000 dolāri diennaktī. Šo viesnīcu var redzēt Hičkoka trillerī “Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem (North by Northwest)” (1959) un arī “Viens pats mājās 2 (Home Alone 2: Lost in New York)” (1992). Pēc filmas iziešanas tajā viesnīcā visi vēlējās rezervēt “to pašu viesnīcas numuru ar bidē”, taču patiesībā šajā vietā nebija bidē, jo viņi pielika to filmēšanas laikā un pēctam uzreiz noņēma.
Kad Hoganam jautāja, ar kādu dzīvnieku “Krokodila Dandija” filmēšanā viņi bija nomocījušies visvairāk, aktieris, neilgi domādams, atbildēja: “Bifelis!” “Redziet, ja bifelis kaut ko nevēlas darīt, bet viņš sver apmēram tonnu, tad piespiest viņam kaut ko darīt, bija vienkārši neiedomājami. Tāpēc jums būs jāstaigā, jāsēž, jāguļ un jāgaida, kad dzīvnieks uzskatīs par nepieciešamu pievērst jums uzmanību. Mēs visu dienu pavadījām filmēšanai šajai epizodei ar bifeli tikai tāpēc, ka viņam nebija vēlēšanās ar mums kontaktēties.
Pirmie, kuriem “Krokodila Dandija” veidotāji piedāvāja izpirkt tiesības uz viņu filmu bija 20 th Century Fox biedri. Taču uz tikšanos ar Džeku Kornelu, kurš atveda filmas kopiju, nosūtīja kādu jauniņo, kurš noskatījās apmēram 20 minūtes no filmas, reizes astoņas demonstratīvi noskatījās pulkstenī un beidzot atteicās no pirkuma. Kornels bija sašutis par atteikšanos līdz dvēseles dziļumiem, jo nebija gaidījis tik nepatīkamu sarunu no nekaunīga cilvēka. Bet tad viņam patika atcerēties šo stāstu, kā arī domāt par to, par ko tagad strādā tas jauneklis no Fox. Galu galā to nopirka kompānija Paramount Pictures.
Atkļūdošanas laikā amerikāņu versijai, bet pēc tam arī starptautiskai filmas “Krokodils Dandijs” versijai “novājējusi” uz septiņām minūtēm. Lielākoties tika noņemta virkne ainu un dialogu no pirmās daļas, kur darbība notiek Austrālijā, jo vietējie jociņi, izmantojot slengu un austrāliešu kolorītu, diez vai sapratīs auditorija no citiem kontinentiem. Pēc toreizējā prezidenta Paramount Distribution Barija Londona teiktā, viņiem nācās “nedaudz paātrināt tempu, jo filmas pirmā daļa bija iemidzinājusi uzmanību”. Amerikāņu versijā ap vārdu “krokodils” parādījās pēdiņas, jo gribēja uzsvērt skatītāju uzmanību, ka runa ir par pseidonīmu, nevis par plēsoni.