Karš Sīrijā turpinās. Nekas nemainās. Mēs sākam zaudēt cīņu, kuras laikā nedrīkstam ielaist nevienu bēgli Latvijā. Mēs nedrīkstam pakļauties Eiropas spiedienam! Mēs nedrīkstam viņus ielaist Latvijā! Skat, nesenie notikumi Zviedrijā, kur 2 bēgļi izvaroja nepilngadīgu meiteni. Vai Francija, kur teroraktos arī piedalījās bēgļi. Viņi pamazām veido savērptu tīklu pa visu Eiropu. Viņiem ir mobilie telefoni, lai tie varētu sazvanīties savā starpā, izplānot uzbrukumus un paziņot jaunumus. Un mēs viņiem vēl par to maksāsim. Maksāsim par to, ka viņi ierodas mūsu mājās un izdzen mūs no darbavietām, lai paši ieņemtu šīs vietas. Bet tagad mums ir jāsamierinās. Esam pieņēmuši lēmumu ielaist bēgļus Latvijā. Jau pavisam drīz tie būs šeit. Pie mūsu durvīm. Terorakti, protams, sākumā nebūs. Paies 10, 20 gadi, līdz mēs redzēsim sekas. Bet tas jau vienreiz notika – ar krieviem. Tagad, protams, tie ir integrējušies sabiedrībā, bet krievi nav tas pats, kas bēgļi. Bēgļi to dara tāpēc, ka viņi vēlas radīt haosu. Neviens jau pases nepārbauda. Tu nevari zināt, vai viņš ir sīrietis, vai ISIS (musulmaņu valsts) pavalstnieks. Varbūt visi bēgļi patiesībā ir ISIS pavalstnieki? Ja nu šis ir tikai pirmais vilnis? Ja nu pēc integrēšanās tie sāks ziņot saviem štābiem Saūda Arābijā? Mēs nevaram paredzēt notikumus, bet mēs zinām, ka viņi ienāks Latvijā. Jautājums ir - kāda būs mūsu attieksme pret viņiem. Vai mēs centīsimies viņus nicināt? Varbūt tas radīs vēl lielāku naidu pret balto rasi. Vai mēs centīsimies viņiem palīdzēt? Šis tikpat labi varētu tikt uzskatīts par vājuma izpausmi. Izvēle paliek Jūsu ziņā.
