«Mēs ejam uz darbu, kas mums riebjas, lai nopirktu lietas, kas mums nav vajadzīgas...» - šis citāts no Čaka Palanjuka grāmatas ''Cīņas klubs'' jau sen ir kļuvis par mūsdienu dzīves atspoguļojumu.
Piekrītu, ka izklausās kā utopija, bet šī lieliskā frāze perfekti ilustrē mūsu ikdienas dzīvi, kas ir veidota uz iedomātiem statusiem, kas slīd caur pirkstiem kā smiltis.
Skolnieki šantažē ar vecākiem, lai viņi tiem nopirktu pašus krutākos telefonus, stilīgāko apģērbu un dārgākās mašīnas, lai tikai, pasarg, Dievs, nebūtu jākaunās citu priekšā.
Pēc šī stāsta izlasīšanas uzdod sev jautājumu - kam vispār šī izrādīšanās ir nepieciešama?
