local-stats-pixel

Ja suns Kož18

78 0

Dažiem Suņu saimniekiem Ir problēma ka suns Kož Lūk Būs Mazs Raksts par to visu...Ceru ka gūsiet Pamācību....:) Enyoy

Reklāma


78 0 18 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 18

0/2000

Raksts labs. Tikai viena kļūda - neviens vācu aitu sugas suns, 2 gadu vecumā, nesvērs 27 kg, ja vien nav mērdēts badā un nesastāv no kauliem un ādas.

5 0 atbildēt
Galvenais saimniekam nezaudēt autoritāti suna acīs, suns nevar būt ģimenes Alfa!! Ar suni ir jāstrāda, to ir jāapmāca. Viņam ir nepieciešama socializācija gan ar citiem dzīvniekiem, gan cilvēkiem... Nevar sēdināt pie ķēdes visu mūžu... Ja ir problema ar suņa raksturu, ar to jācīnās nevis jaizliekas ka tāda nav!! Vecākiem ir jāmāca bērniem, ka nevar aiztikt svešu suni... Cik bieži nav bijis tā ka bērns iet garām un stiepj roku mana suņa virziea... Esmu jau tam gatava, suni pieturu... Nu ko, jācer ka manam sunim nebūs kādu dienu slikts garīgais:D neapedīs mani
3 0 atbildēt

nav ko daudz filozofēt: suns saimniekam nedrīkst kost nekādos apstākļos un tas nav Saimnieks, kas ko tādu pieļauj. Pieredzējuši kinologi apstiprina gadsimtiem ilgas tradīcijas: suns ir fiziski stipri jāiespaido par šādiem izgājieniem un tas kļūs paklausīgs kā jēriņš!!

2 1 atbildēt

Negribu runāt par tiem sīkiem kraņčiem kam nav smadzenes, tos pat nesaucu par suņiem

Bet par tiem pašiem aitu vai lieliem sargsuņiem, ja viņi nav auguši pie padebīla saimnieka. Tad viņiem ir ļoti augsti attīstītas empātijas spējas. tie sajūt cilvēka nodomus, tapēc ar bez iemesla nevienam virsū nekritīs.

Un saprot saimnieka velmes bez vārdiem.

Visi ko rakstīji mierīgi var ietvērt 1 teikumā: "Neaudzini suni, audzini sevi"

2 1 atbildēt

TAISNĪBA.

0 0 atbildēt

man jau ir vidusāzijas aitu suns baigi liels un, kad būs gads tad svers 80kg un uz augšu.

0 0 atbildēt

Cerams mana Čivauva man neizkodīs gabalu no ķermeņa.. 

0 1 atbildēt

Apbrīnojami, cik greizi domājoši ir daudzi cilvēki, kuri uzskata, ka vislabākās zāles ir sišana un baiļu iedzīšana. Tas izpaužas daudzās sfērās - bērnu audzināšanā, suņu audzināšanā un ikdienā, kad par katru "uzbraucienu" ir jāiet dot pa muti. 

Ja par suņiem, tad - ir tādas suņu sugas, kurām ir daļēji arī iedzimts agresīvs temperaments. Šīs sugas visbiežāk ir selekcionētas kaut kā apsargāšanai. Ir sugas, kas apsargāja mājas, ir sugas, kas apsargāja graudu krātuves no žurkām, ir tādas sugas, ko audzēja cīņām. Tie niknākie paaudžu paaudzēs tika atlasīti un sanāca suņi, kuriem ir lielāka iespēja sākt dusmoties. Tas ir tāpat, kā sociālā vide atlasīja altruistiskos cilvēkus, kad sāka veidoties pirmās kopienas - tas lai sabiedrība būtu saliedētāka.

Kas notiek tagad? Ir cilvēki, kuri mājās tur tādas sugas suņus, kas agrāk bija paredzēti kaut kā sargāšanai. Tad nu cilvēki brīnās, ka šie suņi ir vieglāk aizkaitināmi un respektē tikai ļoti šauru cilvēka loku. Pats cilvēks selekcionēja šos kampējus un tagad brīnās. Taču atrodas arī cilvēki, kuri uzskata, ka šos suņus var ārstēt - vienkārši paņemot koku vai siksnu un sitot. Kā pūpoldienā. Un viss, suns ir visu sapratis! Viņš saprot, ka jūs negribējāt neko ļaunu, viņš izjutīs pret jums cieņu un respektu, bet ne bailes.

Jau esmu minējis - ir nācies redzēt sistu rotveileru. Viņam bija ēšanas traucējumi un viņš tika atņemts saimniekiem. Tā arī nomira - no ēšanas traucējumiem. Draugam ir kucīte - bērnībā pie čigāniem dzīvoja. Kampj svešiniekiem kājās un ļoti necieš, ja svešinieks ņem rokās birstes kātu - tad zobi ir atņirgti un kājās iekšā. Laikam pārāk maz pa muguru dabūjis, būs jāiesit.

1 5 atbildēt