local-stats-pixel

Īsi stāstiņi, kas liks tev smaidīt, raudāt un padomāt!2

Dažkārt pašas mazākās lietas liek mums visplatāk pasmaidīt un visilgāk padomāt – un šie noteikti ir tie gadījumi.

Šajos stāstos mēs varam ieraudzīt paši sevi, iztēloties, kā justos šādās situācijās, kā rīkotos, kā arī tās liks atcerēties, ka pasaulē tomēr vēl joprojām pastāv labais.

1. Šodien pēc 72 stundu garas maiņas ugunsdzēsības stacijā kāda sieviete pārtikas veikalā pieskrēja pie manis un apskāva. Kad es apjuku, viņa saprata, ka es neatceros viņu. Viņa, izplūdusi asarās, atlaida mani vaļā un teica: “9-11-2001 jūs mani iznesāt ārā no Pasaules tirdzniecības centra.”

2. Šodien, 70 gadu vecumā, mans vectēvs absolvēja koledžu, iegūstot bakalaura grādu biznesa vadībā. Viņš visu savu dzīvi bija veiksmīga uzņēmuma vadītājs, bet viņš izstāstīja, ka ieguva bakalaura grādu, lai izpildītu solījumu, ko deva savai mātei, pirms viņa nomira no vēža 50 gadu vecumā.

3. Šodien, kad redzēju, kā mašīna uzbrauc virsū manam sunim, es sēdēju ceļa malā, turēju viņu un raudāju. Un tieši pirms viņš nomira, viņš no manas sejas nolaizīja asaras.

4. Kā jauns un daudzsološs advokāts, es šodien uzvarēju savu pirmo tiesas prāvu – visu dienu visi mani apsveic, bet es tikai spēju domāt par to, ka, izmantojot likuma tehnisko pusi, es ļāvu slepkavai vienkārši nokļūt brīvībā.

5. Šodien pēc 2 gadu ilgas šķiršanās es ar savu sievu izrunājām neskaidrības pie vakariņu galda. Mēs smējāmies un runājāmies aptuveni 4 stundas. Pēc tam, pirms viņa aizgāja, viņa man iedeva lielu aploksni. Tajā atradās 20 mīlestības vēstules, ko viņa bija uzrakstījusi pēdējo 20 gadu laikā. Uz aploksnes bija zīmīte ar uzrakstu: “Vārdi, ko savas ietiepības dēļ es nepateicu.”

6. Šodien aprit 10 gadu gadadiena, kopš es viņam iesitu un bļāvu virsū par to, ka pēc brokastīm viņš mani nelaida vannas istabā. Tas brīdis arī ir pozitīvā pagrieziena punkts manā cīņā ar bulīmiju. Es domāju, ka tajā dienā viņš izglāba manu dzīvību.

7. Strādāju kafetērijā, kur kādu dienu ienāca iekšā divi homoseksuāli vīrieši, kuri bija sadevušies rokās. Kā jau to varēja gaidīt, galvas sāka griezties. Tad pie kāda galdiņa maza meitenīte jautāja mammai, kādēļ šie vīrieši ir sadevušies rokās, uz ko mamma atbildēja: “Jo viņi mīl viens otru.”

8. Šodien, kad devos ārā no lidostas ar augsti paceltu galvu un sarkanām, izraudātām acīm, es beidzot sapratu, ko nozīmē būt karavīra sievai.

9. Šodien es devos uz aklo randiņu restorānā – biju ļoti uzposusies. Viņš tā arī neuzradās. Tas man lika justies neglītai. Domāju, ka viņš mani bija redzējis no attāluma un aiznesies prom. Pēc tam, kad viena devos prom no restorāna, dzirdēju, kā kāda maza meitenīte jautāja mammai, vai es esmu princese. Tas man lika pasmaidīt.

56 1 2
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000
Tik labi stāsti. Jākļūst mums vel pozitīvākiem un tā mēs to laimes sajūtu viens otram nododam. Savādāk mūs pamazām ļaunums ar gardu muti aprīs...
4 0 atbildēt