Jau labu laiciņu iemetu acis, kas tad īsti notiek "Spokos". Ir redzēti nudien lieliski raksti, viduvējības, un, protams, arī pilnīgi mēsli. Tas ir tikai normāli veselīgā sociālajā vidē, kuru apmeklē, un kuras saturu veido daudzi cilvēki. Es pats ap blogiem bakstos jau nepilnus desmit gadus (tātad ir kaut kāda pieredze) un vēlos sniegt spokiem pāris veselīgus padomus. Vai ievērot - tas jau paliek Tavā ziņā. Pats arī fotografēju, tāpēc pievienoju dažas bildes no sava arhīva
1) Esi pārliecināts par sevi:
Nekad neatvainojies, ka tas ir Tavs pirmais, otrais vai pēdējais raksts. Atvainoties vajag vecākiem, kad, vēloties izrādīties skolas krutākajam zaķim, esi pa kluso "aizņēmies" un iznīcinājis tēva džipu, par kuru viņam vēl desmit gadus jāmaksā līzings. Par savu rakstu nekādā gadījumā nevajag atvainoties, tas izskatās stulbi un tas ir pilnīgi lieki. Ja raksts patiks, Tu to redzēsi vērtējumā, ja nepatiks - arī kritika tev nepaies secen. Gramatiku vajag mācīties, nevis atvainoties, ka to nezini. Kļūdīties ir cilvēcīgi.
Neuzprasies uz cepumiem, komentāriem, žetoniem, alu, minetiem un citiem zvēriem. Arī tie atnāks vai neatnāks paši par sevi. Tu nevienu internetā neiežēlināsi un tas nav nepieciešams. Ja neesi par sevi pārliecināts - pārdomā un pārlasi sevis rakstīto vēlreiz, pārbaudi, vai kāds pirms Tevis jau nav ko līdzīgu uzrakstījis. Ja viss kārtība, tad publicē un lepojies ar sevi. Ja citiem tas nepatiks, arī tas nav pasaules gals - izveidosi citu rakstu.
2) Izvēlies pareizu virsrakstu:
Interneta vidē virsrakstam jābūt īsam un uzrunājošam. Neatkarīgi no tā vai tas ir ziņu portāls, blogs vai jebkas cits internetā, virsrakstam jābūt kā bultai, kas iztriecas cauri lasītāja galvaskausam un piespiež viņam atvērt rakstu. Kādreiz, kad pār zemes virsu valdīja avīzes, viss bija vienkāršāk. Raksti tika veidoti nedēļām, avīze nopirkta. Nav svarīgi vai to izlasīs opis pie kamīna, kāds, kārtojoties mazmājiņā, vai uz soliņa dzerot šņabi un attinot no avīzes uzkožamo voblu. Raksts tiks izlasīts. Internetā tu vari uzzīmēt mūžīgā dzinēja skici, ievietot to jebkur, tomēr - ja virsraksts būs "woow, kruta..." - tas uzrunās un satrauks tikpat daudz cilvēkus, kā Makolija Kalkina atkarība no heroīna.
Nelieto daudzpunkti! Pat Imants Ziedonis teica: "Daudzpunkts ir muļķīgs un naivs. Daudzpunkts ir skolnieču mīlestības vēstuļu zīme, pubertātes zīme. Daudzpunkts ir stosteklis, kam trūkst vārdu. Debilais daudzpunkts, infantīlais daudzpunkts. Jo prāts īsāks, jo daudzpunkts garāks. Ja puisis raksta meitenei vēstuli ar daudzpunktiem, tad paskatieties, vai viņam nav tetovējumi uz rokas: čūska, sirds vai plika sieviete. Ja rakstnieks raksta ar daudzpunktiem, tad ziniet, ka viņš vēl nav rakstnieks." Tu taču neesi gudrāks par Imantu Ziedoni, vai ne?
3) Ignorē idiotus un iemācies priecāties par kritiku:
Es saviem rakstiem portālā TVNET nekad nelasu komentārus, bet esmu pārliecināts, ka savu rakstu komentārus Tu lasi. Tātad, lai kā arī nepatiktu, tomēr jebkurš komentārs, gan tas, kas sastāv no "raksts ir tik superīgs", gan arī "raksts ir sūds un autors lohs", ir tikpat bīstams un uzmanības vērts kā kaijas dirsiens Atlantijas okeānā. Nopietni. Vienkārši ignorē, jo tie neko neizsaka. Ja kāds ieraksta pamatojumu, kāpēc tieši Tavs raksts ir labs vai sūds - izlasi to un ņem vērā uz priekšdienām, jo kritika ir labākais, kas ar Tevi var notikt. Mēs ne reizi vien esam redzējuši līdz ārprātam rēcīgas izgāšanās talantu un dziedāšanas šovos. Tas ir tikai tāpēc, ka visu dzīvi šie cilvēki ir dzirdējuši tikai un vienīgi savas mammas komplimentus. No kritikas vajag mācīties, nevis apvainoties par to.
4) Lamāties ir forši! Nedari to, ja neproti:
Valoda nav radusies no viena cilvēka. Tas nav noticis nedēļas laikā. Tā ir attīstījusies gadu simtiem un tūkstošem. Izmanto to. Nekad nelamājies lieki, bet ir situācijas, kad lietas jāsauc īstajos vārdos. Piemēram: "Bļa, visi autobraucēji ir lohi un idioti" nav asprātīgi vai gudri. Savukārt, ja redzi un/vai iemūžini to, kā autobraucējs, apzināti izbraucot caur peļķi, nošļāc ar ūdeni jauno māmiņu vai notriec cilvēku uz gājēju pārejas, pilnīgi droši, es pat teiktu - obligāti - sauc viņu īstajā vārdā - "pidars"!
5) Cieni citus! Nezodz svešus darbus un izmanto atsauces:
Gan es, gan citi ir saskārušies ar situāciju, kad citā interneta vietnē uzrodas paša radīts materiāls bez jebkādas atsauces (kas, starp citu, ir intelektuālā īpašuma zādzība). Nav slikti paņemt kāda cita rakstu vai bildi un popularizēt, bet neaizmirsti pieminēt, kurš ir autors un no kurienes Tu to esi ņēmis. Arī Latvijā ir fotogrāfi, kas saņem krietni vairāk kā 100 latus par vienu fotogrāfiju. Vai Tu vēlies samāksāt šādu naudu 10 cepumu dēļ? Šaubos.
6) Izmanto sociālo tīklu iespējas:
Nekad nebaidies ieteikt citiem kā savus, tā arī citus, sev mīļus un interesantus rakstus. Neuzbāzies, vienkārši parādi. Nav svarīgi - twitter, facebook vai draugiem - galvenais ir nekautrēties padot tālāk interesantu saturu.
7) Citi sīkumi, ko der paturēt prātā:
- Tas, ka ir iespējams norkāsot katru burtu citā krāsā un ielikt tos dažādos fontos, nenozīmē, ka tas jāizmanto. Tas noēd raksta saturu un neviens šādu varavīksni nelasa. Tas nebija stilīgi pat pirms astoņiem gadiem. Vienkāršība un satura kvalitāte būs Tavas priekšrocības, kā arī - atceries par punktu #2. Tici man - cilvēki zelta stieni arī no govs pļekas izvilks kailām rokām, bet mazu gredzentiņu pakārtu Ziemassvētku eglē neviens pat nepamanīs.
- Neizmanto mīļvārdiņus. Savu otru pusīti, mammucīti un omīti Tu vari saukt par saulīti, kaķīti, pērtiķīti, alkoholiķīti vai citādāk, tiesa - kamēr viņi neapvainojas. Veikalā, tramvajā un tāpat, internetā, tas nav "smukiņiiii, vai ne sunītzaķītkaķītmērkaķītčabulīt"? Sametās šķērmi? Tieši tā!
Lai veicas! Ja kādi jautājumi - spridziniet komentāros. Šeit apņemos tos izlasīt un pie iespējas arī atbildēt! Ja būs desmit miljoni triljoni deciljoni cepumu, uzrakstīšui arī otro daļu (smalks nobeiguma joks). :)
