Šajā rakstā par cilvēku un dabas izraisītām katastrofām, kuras bija iespējams novērst vai mazināt to nodarīto postu, ja vien netiktu ignorēti brīdinājumi par tām. Būs arī otrā daļa .
Šajā rakstā par cilvēku un dabas izraisītām katastrofām, kuras bija iespējams novērst vai mazināt to nodarīto postu, ja vien netiktu ignorēti brīdinājumi par tām. Būs arī otrā daļa .
RMS Lusitania nogrimšana.
Torpēdētā Britu okeāna lainera RMS Lusitania nogrimšana 1.Pasaules kara laikā, nav uzskatāma par pārsteidzošu vai neparedzamu, ņemot vērā Vācijas izteiktos draudus šim kuģim, kuri tika publicēti New York Times. Brīdinājumi tika publicēti līdz pat tās dienas rītam, kad Lusitania atstāja Savienotās Valstis. Todien šis brīdinājums pat tika publicēts vienā lapā ar kuģa atiešanas laiku no Ņujorkas atpakaļ uz Angliju. Britu valdība brīdināja kuģa kapteini izvairīties no vietām gar Lielbritānijas piekrasti, kur aktīvi darbojās Vācu zemūdenes. Kapteinis saņēma papildus brīdinājumus, kad viņš ievirzīja kuģi tieši šādā teritorijā, taču nezināmu iemeslu dēļ viņš šos brīdinājumus ignorēja un pat samazināja kuģa ātrumu, padarot to par vieglu mērķi Vācu zemūdeņu uzbrukumam. Kuģis tika torpēdēts un 1195 cilvēki gāja bojā.
Vezuva izvirdums 79.gadā.
79.gada 24.augusta Vezuva izvirdums nogalināja tūkstošiem cilvēku un pilnībā izpostīja Senās Romas pilsētu Pompeju. Visi izvirduma upuri tika pārsteigti nesagatavoti, tam nevajadzēja notikt, jo kalns jau iepriekš bija devis vairākus brīdinājumus par gaidāmo izvirdumu, visi šie brīdinājumi tika ignorēti. Pompeja nebija pirmā pilsēta, kura tika izpostīta Vezuva izvirdumā. Pirms tam bija vismaz 2 pilsētiņas, kuras abas tika pilnībā izpostītas. Tuvojoties izvirdumam, Pompeji piedzīvoja veselu virkni spēcīgu zemestrīču, kuras izraisīja magmas spiediena paaugstināšanās Vezuva krāterī. 62.gada 5.februāra zemestrīce, kura daļēji aprakstīta Tacita "Annālēs", radīja ļoti lielus zaudējumus pilsētai, praktiski visas būves bija cietušas zemestrīces laikā. Lielākā daļa ēku tika saremontētas, tomēr daļa līdz pat pilsētas bojāejai 79.gadā, joprojām bija pussagruvušas. Diemžēl, Romieši nezināja, ka zemestrīces mēdz būt izvirduma priekšteči. Neilgi pirms izvirduma, kalns sāka izdot rūcošas skaņas un Neapoles līča ūdeņi kļuva tik karsti, ka sāka vārīties un burbuļot. Dzīvnieki, to skaitā žurkas, masveidā pamata pilsētu, bet upes un strautiņi, it īpaši tie kas atradās kalna tuvumā, sāka mistiski izžūt. Pompeju iedzīvotāji ignorēja šos brīdinājumus, jo viņi uzskatīja, ka upju izžūšanā vainojams karstais laiks.
2004.gada Indijas okeāna zemestrīce un cunami.
Vairāk kā 230 000 cilvēku gāja bojā, 500 000 tika ievainoti un 1,7 miljoni palika bez pajumtes 2004.gada 26.decembrī, pēc tam kad 9,2 magnitūdu zemestrīce izraisīja cunami, kas skāra 14 Āzijas un Āfrikas piekrastes valstis. Šī ir iegājusi vēsturē kā viena no visu laiku nāvējošākajām dabas katastrofām. Bojāgājušo skaits varēja būt daudz mazāks, ja vien būtu sadzirdēti brīdinājumi. 7 gadus pirms zemestrīces un cunami, augsta ranga Taizemes valdības pārstāvis brīdināja, ka valsti drīz skaršot cunami. Viņa brīdinājums tika ignorēts un viņš tika pasludināts par "jukušo". Viņam arī tika aizliegts apmeklēt dažus Taizemes reģionus, kur viņš tika uzskatīts par draudu tūrismam. Klusā Okeāna Cunami Brīdinājumu Sistēma pēc zemestrīces zvanīja vairāku Āzijas valstu vēstniecībām un valdības pārstāvjiem brīdinot par iespējamo cunami. Vairākas valstis ignorēja šos brīdinājumus un pat tās kas ieklausījās, neko nedarīja. Vairākas valstis turpināja ignorēt draudus pat tad kad cunami sasniedza šīm valstīm piederošo salu piekrastes. Indonēzijā, pēc zemestrīces jūra atkāpās par vairākiem simtiem metru. Tas bija acīmredzams brīdinājums par tuvojošos cunami, tomēr daudzi to nezināja, un pat devās iekšā atkāpjošajā okeānā ķert zivis, kamēr pārējie vienkārši stāvēja un prātoja kas notiek.
Otrais pasaules karš.
Pirmais pasaules karš oficiāli beidzās 1919.gadā ar Versaļas līguma parakstīšanu, kas bija domāts, lai Vācijai nebūtu pietiekami daudz naudas vēlviena kara uzsākšanai. Tā vietā, tas noveda tieši pie pretējā un lika Vācijai uzsākt jaunu karu. Būtībā, šis līgums vainoja Vāciju Pirmā pasaules kara izraisīšanā un lika tiem maksāt reparācijas Antantes valstīm. Tas sadusmoja Vāciešus, kuriem ne tikai bija jāmaksā milzīgas naudas summas, bet arī jāuzņemas atbildība par karu. Vācijas ekonomikā drīz vien sākās lejupslīde, kura noveda pie bezdarba un inflācijas visā valstī. Par bezdarbniekiem kļuva 6 miljoni Vācijas iedzīvotāju un tautas bezcerība noveda pie partiju popularizācijas. It īpaši populāra kļuva Nacistu partiju ar Ādolfu Hitleru priekšgalā, kurš solīja, ka Vācija vairs nekad par neko nemaksās. Tikai daži cilvēki Versaļas līguma parakstīšanas brīdī redzēja pie kādām sekām tas novedīs. Viens no tiem bija ekonomists Džons Meinards Keins, kurš apgalvoja, ka līgums bija miris jau pašā sākumā. Vēlviens bija Franču armijas komandieris Ferdinands Fohs, kurš brīdināja, ka līgums nav kara beigas, bet drīzāk tā aizkavētājs. Viņam bija taisnība, jo 20 gadus vēlāk Vācija uzsāka jaunu karu. Fohs arī brīdināja, ka sākot jaunu karu Vācija būs daudz spēcīgāka kā iepriekš un tie iebruks Francijā, kā arī, no turienes vērsīs uzbrukumus Anglijai. Tieši to arī Vācieši izdarīja un tas noveda pie 50 miljonu cilvēku bojāejas.
Taraveras vulkāna izvirdums.
1886.gada 10.jūnijā, Jaunzēlandē notika Taraveras vulkāna izvirdums, kas noveda pie 120 cilvēku nāvēm un vairāku Maoru ciematu pilnīgas iznīcības. Pirms izvirduma, vulkāna pakājē esošajā ezerā bija novērojamas straujas ūdens temperatūras svārstības, kas liecināja par pieaugošu vulkānisko aktivitāti. Kad vulkāns eksplodēja, daudzi tika pārsteigti nesagatavoti un daži pat domāja, ka viņiem uzbruka Krievu jūrasflote.
Jebkurai tragedijai statistiski atradisies kads individs, kas to "paredzeja". Tapec nevajag uzskatit shos cilvekus uzreiz par kaut kada veida ipasiem.