Iedvesmai un uzziņai7

“Pirms vairākiem gadiem es nokļuvu ļoti interesantā galerijā un uzturējos tur vairākas stundas. Tajā pārdeva paklājus, kurus bija darinājuši navajo cilts indiāņi. Patiesībā šie paklāji izrādījās vairāk kā neparasti. Īpašnieks-kolekcionārs, brīnumains un interesants cilvēks Džeimss Ross kolekcionēja navajo paklājus, kuru zīmējumos bija ieausti vārdi, burti un veseli teikumi angļu valodā.

Manu uzmanību piesaistīja vairāki paraugi un es palūdzu kolekcionāram pastastīt par tiem. Džeimss ir viens no tiem cilvēkiem, kurš prot uz virspusēju jautājumu dot pārdomātu, nesteidzīgu atbildi vismaz desmit minūšu garumā. Es nekur nesteidzos, tāpēc ar prieku klausījos.

Viņš izstāstīja un paskaidroja daudzas ļoti svarīgas un interesantas lietas. Taču visvairāk mani pārsteidza viena viņa atbilde.

Es ievēroju, ka daudzos paklājos bija redzami mazi brāķīši, tāpēc jautāju, kāpēc meistari tos atstājuši? Tie bija acīm redzami pārrāvumi zīmējumos, nejaušas līnijas un raksti, kas nedaudz bojāja kopējo skatu.

Ross atbildēja, ka tam ir daudz skaidrojumu. Viens no izplatītākajiem – navajo speciāli ieauž paklājos šos kļūdainos rakstus, lai paši sev atgādinātu par cilveka dabas nepilnību. Šo pašu tendenci mēs varam novērot japāņu vabi-sabi mākslā.*

Bet pats viņš piedāvāja citu skaidrojumu.

Te nerunājam par to, ka navajo speciāli pieļauj kļūdas aušanas procesā.

Apzināta ir viņu vēlme neatgriezties atpakaļ pagātnē un nelabot šīs kļūdas. Navajo kļūdas uztver kā mirkļus laikā. Ja reiz mūsu spēkos nav mainīt laiku, tad kādēļ gan censties labot kļūdu, kas jau ir notikusi? Kļūda jau ir ieausta laika audeklā. Ir vērtīgi to atcerēties tad, kad atskaties atpakaļ.

Viņš turpināja attīstīt savu domu, un kā piemēru minēja kāpšanu kalnos.
Kad mēs vēlamies sasniegt kalna virsotni, ceļā tiek sperti daudzi nepareizi soļi un sanāk paklupt. Taču mēs turpinām kāpt. Mēs neapstājamies un neatgriežamies atpakaļ sākuma punktā. Mēs turpinam iet.

Nav iespējams izdzēst nepareizu soli. Tas jau ir noticis un tas ir daļa no mūsu kāpiena… Ja tev izdevās sasniegt virsotni, tu neuzskati šo kāpienu par neveiksmi ar visām tajā pieļautajām kļūdām. Tieši tāpat navaho neuzskata paklāju ar vairākām kļūdām par brāķi.

Ja paklājs ir pabeigts – tātad tas ir izdevies. Un kas vēl svarīgāk, paklājs ar vairākiem kļūdainiem rakstiem ir patiess, īsts un oriģināls paklājs”.

Džeisons Frīds

*pasaules uzskats, kura centrā ir īslaicīguma un nepilnību pieņemšana. Estētiku dažkārt raksturo kā tādu skaistuma skaistumu, kas ir "nepilnīgs un nepastāvīgs".  

Ir daudzi mīti un teikas par ASV indiāņu rezervātā dzīvojošo navojo cilti. Viena no pazīstamākajām ir leģenda par Zirnekļu sievieti, kura bija tā, kas vietējiem iedzīvotājiem iemācījusi aust. 

 Zirnekļa sievietes mācības  vēl var atrast  mūsdienu amatnieku meistarībā,  jo navoju ciltī aušana notiek tāpat kā ar  pirmajām stellēm: izmantojot roku darbu. Tas ir process, ko nevar  mehānizēt,  padarot šo cilti par vienu no unikālākajām pasaulē. Lai mūžam atcerētos Zirnekļu sievietes gudrību un dotās mācības, paklājos bieži tiek ieausts  krusta motīvs, kas viņu simbolizējot. 

Ir teikts, ka pirmās stelles izgatavotas no debess un zemes auklām un ka  audums ir izgatavots no saules stariem, zibens un baltiem gliemežvākiem. Arī šie motīvi  parādās paklājos, simbolizējot katrs ko savu, piem., zibens- tas ar ko  pēc leģendas darināja stelles- dodot spēku.