Tā bija sievišķo ideālu personifikācija, ko radīja Čarlzs Dana Gibosns. Sākumā tie bija zīmējumi, kas pārtapa fotogrāfijās, kurās atainoja kādai vajadzetu izskatīties ideālai sievietei. Pirmās Gibsona meitenes sāka parādīties 1890-tajos gados un vairāk nekā 20 gadus bija kā etalons sievišķajam skaistumam ASV un Kanādā. Sākoties 1. pasaules karam sievietes nomainīja krāšņos tērpus uz daudz praktiskākiem un šis ideāls palika pagātnē.
Attēli bija kombinācija no "trauslās" sievietes, no kuras aizguva slaidumu, un juteklīgākās sievietes, no kuras tika paņemtas lielas krūtis un plati gurni, taču ne tik vulgāri kā tas tika attēlots agrākajos zīmējumos. Vispār māksliniekam par iedvesmu kalpoja viņa skaistā sieva ar četrām tik pat apburošām māsām. Radītajam tēlam vēl tika piešķirta pārspīlēta S līnija, ko varēja panākt valkājot korseti. Tas ir saprotams, ka ar 1. pasaules karu šis tēls zaudēja popularitāti, jo, kā likums, Gibosna meitene bija no augstākas klases, vienmēr ģērbusies atbilstoši dienas laikam. Tomēr tēlam tika piešķirts arī sportiskums. Viņu varēja sastapt Centrālajā parkā vizinoties ar riteni, bija pat pieļaujams, ka šāda sieviete strādā algotu darbu, bet viņa nebija sufrāžistu kustības biedre. Tas piederēja citam tēlam, kas parādījās vienlaicīgi ar Gibsona meiteni. Jaunā Sieviete varētu tikt uzskatīta par pretmetu Gibsona meitenei ne tik ļoti izskata dēļ, bet gan saistībā ar uzvedību.
