Mēs pakļaujamies manipulatoru viltībām par sliktu sev un savām interesēm. Kā iemācīties pretoties emocionālajai šantāžai?
Tiekoties ar tādiem cilvēkiem, mēs it kā zaudējam gribasspēku…Bet pēc tam sev pārmetam par izrādīto vājumu. Manipulatori panāk savu, liekot mums sekot emocijām, nevis saprātam. Bet mūsu spēkos ir iemācīties saskarsmē atpazīt manipulēšanu un apgūt psiholoģiskās aizsardzības mehānismus.
“Vai nevēlies šīs brīvdienas pavadīt kopā? Vai esi pret mani kļuvis vienaldzīgs?” Uz šādu pārmetumu ir ne visai viegli atbildēt. Tā vietā, lai mierīgi paskaidrotu sava lēmuma iemeslu (svarīgas lietas darbā, vēlme vienkārši pabūt vienam), mēs karsti sākam pierādīt savai otrajai pusītei, cik ļoti viņu mīlam. Tas nozīmē, ka manipulācija ir izdevusies.
Nonākot manipulatora slazdā, mēs zaudējam iespēju reaģēt adekvāti. Vēlēšanās izmantot citus saviem mērķiem laiku pa laikam rodas mums visiem. Visbiežāk mēs to darām neapzināti. Kādēļ? Ja jūtam, ka nespējam ietekmēt situāciju “legālā” veidā, nespējam samierināties ar apkārtējo uzvedību vai vienkārši vēlamies uzmanību pret sevi. Ideāls veids ir likt otram justies vainīgam mūsu nelaimēs, pataisīt viņu par mūsu parādnieku vai vienkārši likt saprast, cik slikti un neglīti viņš rīkojas.
=
Mūžīgais upuris
Iedomāsimies situāciju: jūs plānojiet kāzas. Pieticīgas, bez greznām ceremonijām un klātiem galdiem. Bet jūsu māmiņa nav apmierināta. Kā jūs varat atņemt radiem svētkus, iespēju jūs apsveikt? Pie tam, ka jūs jau sen neesat visi sanākuši kopā. “Ģimene – tā ir svēta lieta”. Šis ir klasisks manipulēšanas piemērs. Šeit darbojas netieši draudi: “Ja tu neatnāksi, tu visus sarūgtināsi.” Māmiņa ieņem “upura” pozīciju, lai piespiestu citus uzvesties pēc viņas prāta.
Lasi arī: 3 pazīmes, kas norāda, ka jūsu priekšā ir ideāla sieviete
Viltus dāvana
Šajā gadījumā manipulators saviem mērķiem izmanto mijiedarbības principu. “Kad viņš pasniedz dāvanu (vai sniedz pakalpojumu), tad visādi cenšas likt saņēmējam saprast, ka viņš tagad ir parādā. Slēptais vēstījums ir šāds: es tev to iedevu, tagad tava kārta man atmaksāt. Problēma ir tajā, ka “dāvinātājs” patur sev tiesības izvēlēties, kad un kā “saņēmējam” parāds ir jāatdod,” – skaidro psiholoģe Izabella Nazare-Aga.
Piemēram, pamanot kolēģa kļūdu, manipulators par to neziņo vadībai. Taču privātā sarunā cenšas dot mājienu, ka ir izglābis viņu no nopietnām nepatikšanām: “Iedomājies, kas notiktu, ja par to uzzinātu ģenerāldirektors?” Tālāk noskaidrojas, ka “glābējs” ir rīkojies nebūt ne aiz nesavtīgas vēlēšanās palīdzēt…
Manipulatoru tipi pēc Sjūzenas Foruardas teiktā:
Bende. Viņš jums draud ar nepatikšanām (“Ja tu no manis aiziesi, tad vairs neredzēsi savus bērnus&rdquo😉.
=
Brīvprātīgais upuris. Viņš solās nodarīt sev pāri, ja jūs atteiksieties darīt tā, kā viņš vēlas (“Ja tu no manis aiziesi, es padarīšu sev galu&rdquo😉.
Moceklis. Viņš cenšas jūs padarīt atbildīgu par viņa ciešanām (“Paskaties, cik tālu tu esi novedis savu māti&rdquo😉.
Mānīgu cerību tirgonis. Viņš jums sola lielu labumu apmaiņā pret palīdzību, atbalstu (“Ja tu piedalīsies ar mani darījumā, saņemsi lielisku peļņu&rdquo😉.
Iedomātas vērtības
Kāpēc tiem, kas ir pakļauti emocionālajai šantāžai, ir tik grūti reaģēt saprātīgi? “Tāpēc, ka manipulators spēlē uz noturīgiem priekšstatiem, kurus mums diktē sabiedrība un ģimene, lai izraisītu upurim morālu mazvērtības sajūtu,” – raksta Izabella Nazare-Aga. Tipiski tādu priekšstatu piemēri: bērni ir parādā vecākiem (jo viņi taču ir devuši dzīvību, rūpējušies, tērējuši uz bērniem laiku, naudu, spēku); draugus iepazīst (tikai) nelaimē; vienkāršība izdaiļo cilvēku (tātad nav jālūdz paaugstinājums amatā un algas pielikums)…
=
“Vainas apziņa, kuru manipulators iedveš upurim, iedragā viņa pozitīvo pašvērtējumu, – raksta psihoterapeite Sjūzena Foruarda. – Noniecināšana, egoisms, netaisnība, nodevība – tie visi ir jūtīgie punkti, uz kuriem mēs reaģējam īpaši saasināti. Reizēm pietiek tikai ar mājienu. Šo paņēmienu izmanto slimnieki, kuriem atliek tikai ieminēties par savu bezpalīdzību, lai citi mestos izpildīt jebkuru viņa iegribu.”
Kā neitralizēt manipulatoru
Un tā, sarunas laikā jūs ievērojat, ka sarunu biedrs jūs kaut kā aizskar. Ieklausieties sevī. Kādas domas jums nāk galvā? “Esmu egoists, esmu nepateicīgs, nebiju uzdevuma augstumos, es nekā neesmu vērts…” Novērsiet uzmanību no konkrētās situācijas. Pajautājiet sev: “Vai es tiešām esmu egoistisks? Es taču kādreiz viņas labā izdarīju tik daudz…” Vai arī “Tiešām esmu tik slikts? Lūk, ir lietas, kas liecina par pretējo…” Ierasta manipulatora prakse – pieķerties konkrētam faktam un pasniegt to kā tipisku sarunu biedra uzvedības piemēru.
Nosakiet savu atbildības daļu: “” Vai pastāv problēma, par kuru viņš runā, neatkarīgi no manis, un vai uz mani tas attiecas? Manipulators cenšas nodzēst robežas un sajaukt savas gaidas ar jūsu pienākumiem. Uzdodiet sev jautājumu: “Cik lielā mērā es varu apmierināt viņa lūgumu, nekaitējot savām interesēm?” Tiklīdz jūs būsiet sev uzstādījuši šos rāmjus, jūs spēsiet pieņemt skaidru lēmumu. Jūsu turpmākā uzvedība nonāk pie divām stratēģijām: kontrmanipulācija un konfrontācija.
Iemācieties atvairīties
Necentieties attaisnoties. Tas tikai vēl vairāk novājinās jūsu pozīciju. “Tieši otrādi, – piedāvā Izabella Nazare-Aga. – izturieties nesatricināmi, pat ja iekšēji ļoti pārdzīvojat!” Mierīgā tonī apzīmējiet savu pozīciju, izmantojot frāzes: “Tas ir tikai tavs viedoklis”, “Man ir cits viedoklis”, “Par gaumi nestrīdas”, “Jā, es nerīkojos tā, kā citi”. Jūsu mērķis – pasargāt sevi, nereaģējot uz sarunu biedra provokācijām.
=
Saņemieties uz konfrontāciju
Runa ir par to, lai piespiestu manipulatoru atklāt savus patiesos nodomus, runāt par savām vēlmēm, nevis par abstraktām vērtībām un pienākumiem. Atcerieties, ka šajā gadījumā jums ir jābūt gataviem pārskatīt savus principus, uz kuriem tiek būvētas jūsu attiecības ar sarunu biedru.
Lai stātos pretī manipulēšanai, ir jāatsakās no ideālā sevis paša tēla
Piemēram, jums ir sieva un mazi bērni, jūs vēl aizraujaties ar futbolu, jāšanas sportu vai tenisu. Diemžēl, ik reizi, kad jūs grasāties veltīt laiku savam vaļaspriekam, sieva jums pārmet: “Tu atstāj mani vienu ar bērniem? Iedomājies sevi manā vietā!” “Šajās pretenzijās izskan netiešs lūgums, – atzīmē grāmatas “Nedzīvot uz Klusēšanas planētas” autors Žaks Salome.
Tātad ir jāpalīdz otram izteikt savas vēlmes tieši: “Kad tu izklaidējies bez manis, es jūtos pamesta un nemīlēta.” Tad jūs varēsiet jau savādāk būvēt jūsu savstarpējo attiecību pamatus. “Vai man ir jāatsakās no sava vaļasprieka, lai pierādītu tev savu mīlestību? Vai tad katra laulātā laime nav abpusējās mīlestības ķīla?” Pēc tam jūs varat apspriest laiku, kuru jūs pavadāt kopā un atsevišķi, pienākumu sadali un citas lietas.
Lai sekmīgi pretotos manipulēšanai, ir jāpiekrīt “sliktās meitenes”, “egoistiskā vīra”, “neērtā kolēģa” lomai…Tātad jāatsakās no ideālā sevis paša tēla. Jūs pie tā nonāksiet, tiklīdz apzināsieties paši savu vērtību. Tas patiešām strādā. Iespējams, manipulatora acīs jūs nebūsiet “mīļš” un “jauks”, bet, atbrīvodamies no ārējā vērtējuma spiediena, jūs iegūsiet daudz vairāk – brīvību būt pašam.
=
Trollings – manipulēšana virtuālajā saskarsmē
Šobrīd “visjaunākais” emocionālās šantāžas veids ir tīklu trollings. Par “troļļiem””parasti sauc tos, kas online sarakstē cenšas provocēt sarunu biedru, izraisīt sīvu diskusiju vai pat skandālu. “Troļļi” parasti atrod veidu, kā norobežot sevi no savu darbību iespējamām sekām. Piemēram, ievēro anonimitāti vai darbojas zem viltus vārda. Labākais veids, kā sevi pasargāt no tādiem, ir nereaģēt. Jo tieši uz reakciju cer “trollis”. Ignorējot “troļļa” darbības, jūs tam atņemat “ēdienu”. Starp pastāvīgajiem forumu apmeklētājiem pat ir radies teiciens, kas aicina pārtraukt bezjēdzīgo vārdu birumu, kuru ir aizsācis kāda dzēlīgais posts vai komentārs, :”Nebaro trolli!”
