Pēc nesenā notikuma, kur Apvienotās Karalistes balstiesīgie nolēma par izstāšanos no Eiropas Savienības, man radās pārdomas saistībā ar valūtu, kuru izmanto valsts vai valstu grupas, kā ķīlu par kvalitatīvu preci. Valūtas svarīgākais paramets ir uzticēba norēķinu sistēmai, kuru ir ieviesusi atsevišķa valsts vai valstu grupa. Tādā veidā valsts vai to apvienības pavalsniekiem garantē, ka viņi darījumos savā starpā varēs izmantot apritē esošo valūtu.
Kritēriji, kuri var būt saistīti ar naudas vērtību valstī:
- kopīgi pavalstienku ieguldītais laiks valsts tautsaimniecībā,
- citu valstu pavalsnieku interese par tautsaimniecības labumiem,
- perspektīvas, kuras valsts ir spējīga novizīt sekojošo paaudžu labklājībai.
Eiro tika izveidots, lai stimulētu tirdzniecību starp dažādām valstīm, jo kopēja valūta valstu grupai, krietni vien atvieglo darījumus pašu valstu starpā, kā arī uzņēmēju savstarpējo sadarbību. Rezultātā rodas iespēja veidot ražotnes pie izejvielu avotiem, kas ievērojami samazina transporta izmaksas, kā arī samazina atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, jo netiek neizmērojami lielā mērā izmantots iepakojums un konteineri, kuri transportējot kādu noteiktai videi nelabvēlīgu vielu ir jāmazgā vai jāpārstrādā. Rezultātā produkcijai nepieciešamais tiek piegādāts optimāli sagatavots, lai no tā neciestu apkārtējā vide. Eiro tika iecerēta kā neatkarīga valūta, kuru neietekmē citu valstu tautsaimniecībā notiekošās peripētijas. Problēma ar vispasaules valūtu vērtību noteikšanu slēpjas tajā, ka tiek veidots tā dēvētais valūtu grozs, kur attiecīgās valstis nosaka, cik lielā mērā viņu tautsaimniecība ir saistīta ar vispasaules kopējo ekonomiku. Ietekmīgākās valstis nosaka, cik lielā mērā pret pārējām valstīm ir vērta viņu valūta. Vai patreiz vispasaules valūtu grozā dominē ASV dolārs, Japānas jēna un, ja nemaldos, Apvienotās Karalistes mārciņa, kas arī bija par iemeslu tam, ka daļa Apvienotās Karalistes balstiesīgo izvēlējās atstāt Eiropas Savienību, lai saglabātu savu valūtu, kura būtu nesaistīta ar eiro. Valsts, kurām nav starptautiskas bals tiesības, cenšas izvēlēties kādu no valūtām valūtu grozā, ar kuru sasaistīt savu valūtu, tādējādi stimulējot vienas vai citas valūtas grozā esošās valūtas vērtību, ko nereti izmanto spekulanti, lai varētu iedzīvoties uz valūtu kursu svārstībām.
Problēmas ar kurām saskaras valstis, kuras cenšas izolēt savu tautsaimniecību:
Valstu tautsaimniecības ir visai izteiktā līmenī saistītas ar valstī apritē esošo valūtu. Eiropas Savienības ietvaros tautsaimniecības var labāk specializēties un to ražotāji spēj operatīvāk reaģēt uz dažādiem notikumiem, kuri varētu būt saistīti ar kādu notikumu, kurš varētu apdraudēt to ražošanas potenciālu, jo valstu savienības ietvaros var rēķināties ar vienādas vērtības valūtu, kas tautsaimniecībās esošos resursu un izejvielu cenas iekšējā tirgū sabalansē. Problēma ar valsts atsevišķas valūtas uzturēšanas izdevumiem slēpjas tajā, ka atsevišķa valsts nespēj pietiekamā mērā noteikt noteikta resursa vai izjevielas vērtību, tādējādi sākot spekulēt ar resursiem, kuri perspektīvā var nenest ienākumus. Kā piemēru var minēt digitālās vides attīstību, kur starptautiskajai ekonomikai sagrūstot tika ieguldīts indivīdu laiks un darbs, par cik viņi nespēja saskatīt perspektīvu savas valsts organizācijā un reakcijā attiecībā pret savu tautsaimniecību. Pateicoties eiro kā valūtai, šīs indivīdu aktivitātes tika akumulētas digitālajā telpā un tās ir iespējams sasaistīt ar laiku, kurš tika ieguldīts, paveicot vienu vai otru kolektīvu ieceri. Savukārt valstis, kuras atsakas rēķināties ar kolektīvā darba sasniegumiem, izolē savu tautsaimniecību, tā pakļaujot riskam iedzīvotājus, kuri sevi spēja realizēt plašākā sabiedrības izpratnē.
lasi, vērtē, komentē 
