Galvenā doma, ko pauž VVF, ir tā, ka viņu mācot bažas, ka lielie vīri ievēlēšot pirmo ES prezidentu kuluāru sarunās, nevis atklāti apspriežot katra kandidāta īpašības un piemērotību prestižajam amatam, kā ziņojusi kāda Beļģijas tenku lapele.
Vislielākā nejēdzība izpaužas apstāklī, ka laikā, kad Latvijā prezidente bija VVF, notika Latvijas izzagšana, ko veica oligarhi un ES struktūras, par ko VVF nekādu, pat morālo, atbildību nenes.
Nosacījums, ka VVF tiek virzīta uz ES prezidenta kandidāta amatu, norāda uz galējo ES impērijas cinismu, ļaujot cerēt, ka tādas nabadzīgas un ES izzagtas valsts, kā Latvija, kandidāts varētu cerēt uz ES prezidenta posteni.
Jautājumam absurdumu piedot atklātība un pompozitāte, ar kādu šī ziņa tiek pasniegta un apspriesta sabiedrībā, kā arī VVF kā personības pašapmāns, iedomājoties, ES nav impērija, kas iedzīvojas uz nabadzīgo valstu un tautu rēķina.
