Esam Mazsalacas novada muzejā, kur redzami Mazsalacas iedzīvotāja Valtera Hirtes darinājumi jeb ap 400 kloņģīšu - tā mākslinieks pats sauca savas brīvajā laikā darinātās koka figūriņas. Muzejā var aplūkot ne tikai eksponātus, bet noklausīties interesanto muzeja vadītājas Vijas Rozenbergas stāstu par Valteru Hirti.
Dzīves lielākais ieguvums - spēja redzēt un spēja attēlot.5
125
0
Mazsalaciešu atmiņās Valters Hirte ( 1913 - 1983) palicis kā maza auguma vīrs paša taisītās koka tupelēs ar paša grieztu spieķi rokā. Mākslinieks maizi pelnījis ar darbiem mežā. Viens no gaišākajiem Mazsalacas ļaudīm bija tikai četru klašu izglītība. pirmo darbiņu - primitīvu govi - Hirte izgrieza 15 gadu vecumā, cūkas ganot. Pirmais no viņa velniem tapis 1928.gadā.
Lielākā daļa kokgriezumu - ragaiņi un paziņu atveidi( Vaidavas santehniķis, desu meistars, Skopulis Kolkins) radušies pēc aiziešanas pensijā. 1968.gadā iet bojā Tūteres ozols, un kokgriezējam laimējās dabūt lielisku darba materiālu . Mākslinieks taisījis arī praktiskas lietas: sālstrauks, kaste apavu sukām, ķebļi.
Desu meistars.
Filmā "Mans draugs - nenopietns cilvēks" ir redzami Valtera Hirtes kloņģīši . Saņemtais honorārs - 125 rubļi - iespējams bija vienīgais ar kokgriešanu no pelnītais, jo viņš parasti mēdza dāvināt, nevis pārdot. Nav noskaidrots , cik kokgriezēja darbu vēl glabājas mazsalaciešu mājās.
Darināti virkne draugu un elku - Imants Ziedonis, Ausma Kantāne, Imants Kalniņš, Jānis Streičs, Jāzeps Pīgoznis, Pēteris Lūcis . Tā ir īpaša kolekcijas daļa.
Viena no viņa atziņām: "Redzēt pasauli nevienam nevar iemācīt, to iemantot var tikai katrs pats sev. "
Tev patiks šie raksti
