Iemaņa aizturēt bēgošu cilvēku
Bēgoša cilvēka izturēšana, droša un aktīva cīņa ir nepieciešama dažādu dienesta uzdevumu veikšanai un tā ir pamata prasme citu speciālo iemaņu apgūšanai. Iemaņa tiek izstrādāta uz aktīvās – aizsardzības reakcijas bāzes pēc tam, kad sunim pietiekoši lielā mērā ir izstrādājies niknums un prasme satvert uz vietas stāvoša palīga speciālā tērpa piedurkni. Priekšlaicīga kustībā esoša palīga aizturēšanas uzsākšana samazina gan niknumu, gan satvēriena spēku un kavē iemaņas izveidošanos kopumā.
Pirmais posms. Sunim ir jāizstrādā sākotnējais nosacījuma reflekss aizturēt bēgošu cilvēku.
Prasības attiecībā pret instruktora sagatavotību.
Instruktoram līdz nodarbību uzsākšanai ir: jāzina sava suņa uzvedības īpatnības; jāmāk noteikt uzbudinājuma pakāpi, ko izraisa palīga darbības; jāpārvalda suņa vadīšana ar pavadas palīdzību, izdarot aizturēšanu; jāmāk pildīt palīga loma, reizēs kad šos vingrinājumus veic cits instruktors ar savu suni; jāzina dotās iemaņas apgūšanas secība, iespējamās instruktora un palīga kļūdas, kas var radīt sunim nevēlamu nosacījuma refleksu izveidošanos.
Vingrinājumi bēgoša palīga aizturēšanai tiek izpildīti sekojošā veidā. Tiek izvēlēta vieta, kurā ir dabiskas slēptuves. Nodarbību vadītājs instruktora klātbūtnē sniedz norādījumus palīgam, norādot slēpšanās vietu, viņa darbību secību, kā arī izstāsta par instruktora un suņa plānoto rīcību.
Instruktors ar suni pieiet pie norādītās vietas un, pieturot suni, kurš ir piesiets īsajā pavadā, sēdus pozā, dod komandu „Klausies!”, norādot ar roku virzienā, no kura jāparādās palīgam. Kad suns nomierinās, palīgs pēc iepriekš norunāta signāla iznāk no slēptuves un, kaitinot ar roku vēzieniem, iet tā virzienā. Kad līdz sunim ir palikuši 3-4 soļi, instruktors dod komandu „Stāt!”. Atskanot šai komandai, palīgs pagriežas un aizbēg norādītajā virzienā. Kad palīgs ir aizskrējis 5-10 soļus no suņa, instruktors dod komandu „Fas!”, izdara žestu bēgošā palīga virzienā un palaiž suni, kam piesprādzēta pavada, bēgļa aizturēšanai.
Palīgs bēg, turot ķermeni sāniski, sekojot suņa uzvedībai un vienu roku tur izstieptu tuvojošās suņa virzienā. Kad suns ir pieskrējis, palīgs ceļ roku augšā, mudinot suni satvert to lēciena brīdī. Pēc vienas rokas satveršanas, palīgs ar otru roku izdara imitējošus sitienus ar pātagu, tādejādi mudinot viņu satvert otru roku, pēc tam atkal otrādi utt. Kad suns ir pietiekoši „izpriecājies”, plēšot un satverot palīga aizsargtērpa piedurknes, instruktors dod komandu „Stāt!”. pēc šīs komandas palīgs pārtrauc visas darbības un stāv nekustīgi.
Instruktors, pienākot pie suņa, satver īso pavadu, nedaudz pavelk to, dod komandu „Blakus!” un izdara rāvienu aiz pavadas savā virzienā. Kad suns ir nomierināts, viņu nosēdina 3-4 soļu attālumā no palīga. Pirmo vingrinājumu laikā pēc vienas minūtes ilgušas mierīgi stāvoša cilvēka sargāšanas, instruktors dod palīgam komandu „Gulties!”, bet suns tiek izvests pastaigā.
Turpmākajās nodarbībās tiek ieviesti sekojoši sarežģītības elementi: pakāpeniski tiek palielināta distance, kāda jānoskrien sunim, lai izdarītu aizturēšanu, - līdz 30 metriem; palīgs maina apģērba formu; nodarbības tiek organizētas dažādās vietās un dažādā diennakts laikā, kombinējot nodarbības ar šaušanas vingrinājumiem, ko kāds izdara 150-200 metrus no aizturēšanas vietas.
Apmācību pirmā posma beigās sunim ir jāprot: droši skriet pie 30 m attālumā bēgošā palīga, lai izdarītu aizturēšanu, un aktīvi iesaistīties cīņā ar viņu; pārtraukt cīņu ar palīgu pēc instruktora dotās komandas „Stāt!” un „Blakus!”.
Otrais posms. Jāpilnveido suņa nosacījuma reflekss līdz cilvēka aizturēšanas iemaņas līmenim, pievienojot šai iemaņai prasmi apsargāt un konvojēt aizturēto.
Otrajā apmācības posmā tiek izpildīti vingrinājumi ar sekojošiem sarežģītības elementiem: pakāpeniski tiek palielināta distance, kāda jānoskrien sunim, lai izdarītu aizturēšanu, - līdz 100-150 metriem; sunim māca izturēties mierīgi, palīgam parādoties tā redzeslokā, līdz brīdim, kad tiek dota komanda izdarīt aizturēšanu; sunim tiek mācīts satvert palīgu cīņas laikā; dažādās drēbēs tērpušās palīga aizturēšana; vingrinājumu izpildīšana laikā, kad no dažādām pusēm skan šāvieni; sunim māca aizturēt palīgu, kurš katru reizi nāk vai skrien no dažādām pusēm (virzienā no suņa vai uz to).
Aizturēšanas vingrinājumu laikā vienmēr tiek ievērota zināma darbību secība – aizturēšana, apsargāšana uz vietas, pēc tam apsargāšana kustībā, palīga atstāšana gulošā pozā, suņa aizvešana pastaigāt. Apsargāšanas un konvojēšanas apmācības tehnika un metodes ir aprakstītas nākamajā nodaļā. Nodarbības tiek organizētas dažādā diennakts laikā un dažādās vietās. Ar katru nodarbību pakāpeniski tiek palielināta distance starp palīgu un suni – 5-10 m katrā nodarbības reizē, un šī distance tiek pagarināta līdz 100-150 metriem dienā un līdz 40-50 metriem nakts apstākļos.
Vingrinājumi, apgūstot pārtveršanu cīņas laikā, tiek izdarīti vairākos veidos.
Pirmais paņēmiens. Palīgs virs speciālā aizsargtērpa uzvelk uz rokām īpašas piedurknes, bet uz muguras piesien apmetni. Aizturēšanas laikā palīgs rīkojas tā, lai sākumā suns norauj apmetni, pēc tam uzmaukto piedurkni no labās un tad no kreisās rokas. Vingrinājums noslēdzas ar aizturētā palīga apsargāšanu no sākuma uz vietas, pēc tam kustībā.
Otrs paņēmiens. Aizsargtērpā ietērpies palīgs katrā rokā paņem koka nažus ar truliem galiem. Cīņas laikā viņš imitē dūrienu izdarīšanu, viegli pieskaroties suņa ķermenim, mudinot to satvert viņa roku, ar kuru tiek izdarīts „dūriens”. Tādā pat veidā palīgs pievērš suņa uzmanību otrai rokai. Vingrinājums tiek noslēgts, ievērojot pierasto kārtību.
Trešais paņēmiens. Cīņas laikā palīgs satver ar roku suņa kakla siksnu, rausta to un ik pa laikam viegli iesit sunim pa sāniem, liekot tam satvert viņa otru roku. To darot, liela uzmanība ir jāpievērš drošībai, lai izvairītos no tā, ka suns iekož palīgam sejā.
Aizturēšanas nodarbību laikā, brīdī kad suņa redzeslokā parādās palīgs, sunim bieži vien izstrādājas riešanas reakcija. Lai aizkavētu riešanu un pārvērstu to klusā smilkstēšana, tiek praktizēti šādi vingrinājumi. Instruktors ar suni aiziet uz norādīto vietu, apsēžas tam līdzās un dod komandu „Klausies!”, ar labo roku norādot palīga parādīšanās vietas virzienā. Ja suns satraukumā smilkst un rej, instruktors bargā tonī atkārto komandu „Klausies!” un izdara rāvienu aiz pavadas. Kad suns ir nomierinājies, pēc iepriekš norunāta signāla no slēptuves iznāk palīgs un kustās pa norādīto maršrutu. Ja suns sāk uztraukties un riet, instruktors to nomierina, lai apklusinātu riešanu. Pēc tam, kad palīgs ir atgriezies atpakaļ slēptuvē, instruktors iziet ar suni pastaigā. Pēc pāris minūtēm vingrinājumu var atkārtot. Šī vingrinājuma laikā suni nesūta veikt aizturēšanu.
Parasti ir grūti iemācīt sunim pārtraukt cīņu ar palīgu pēc instruktora signāla. Pēc komandas „Blakus!” sunim ir jāpārtrauc uzbrukums, jāpienāk pie instruktora un jāapsēžas pie viņa kreisās kājas, turpinot vērot palīgu. Drošības nolūkos kinologs nedrīkst iet pārāk tuvu sunim, kurš tajā brīdī cīnās ar palīgu. Tāpēc instruktoram ir jāiemāca sunim klausīt komandām, kas tiek dotas, atrodoties 3-4 metru attālumā no palīga. Ja suns, pēc pirmās komandas „Blakus!” neklausa, instruktors atkārto komandu draudīgā tonī un izdara rāvienu aiz pavadas.
Otrā apmācības posma beigās sunim ir droši jāskrien aizturēt palīgu, kas katru reizi ir ģērbies dažādās drēbēs un atrodas 100-150 metru attālumā; aktīvi cīnīties ar aizturēto, satverot rokas un kājas, ar kurām tiek izdarīti sitieni; paklausot komandām „Stāt!” un „Blakus!”, pārtraukt cīņu ar palīgu, pienākt pie instruktora, apsēsties pie kreisās kājas un apsargāt palīgu gan uz vietas, gan kustībā; nepievērst uzmanību skaņas, gaismas un citiem spēcīgiem kairinātājiem.
Trešais posms. Jāpilnveido aizturēšanas un apsargāšanas iemaņa sarežģītos, reālām situācijām pietuvinātos apstākļos.
Šajā apmācības posmā tiek veikti sekojoši vingrinājumi: palīga aizturēšana līdz 200-300 metriem, kad palīgs katru reizi skrien dažādos virzienos; cīņas norises apmācība un patstāvīga stāvoša, sēdoša un guloša aizturētā apsargāšana instruktora prombūtnē; bēgoša palīga aizturēšana naktī, kad apkārtne tiek izgaismota ar automašīnas gaismām, prožektoriem un gaismas raķetēm; 2-3 palīgu aizturēšana un apsargāšana ar diviem suņiem; palīga aizturēšana pamestās ēkās, pagrabos, bēniņos, ierakumos un zemnīcās utt.; iemaņas apgūšana kompleksā ar citām speciālajām iemaņām (sekošana pa pēdām, apkārtnes un telpu pārmeklēšana); sunim tiek mācīts aizstāvēt instruktoru no konvojējamā palīga uzbrukuma.
Palīga aizturēšanas vingrinājumā, kura laikā starp suni un palīgu ir zināms attālums, distance tiek palielināta par 20-30 metriem pēc katrām 2-3 nodarbībām. Palīgs suni nekaitina ar nolūku, bet rīkojas dabiski, imitējot pārkāpēju. Visos gadījumos sunim māca aizturēt, uzsākt cīņu ar palīgu un apsargāt viņu līdz instruktora pienākšanai. Nodarbības tiek organizētas dažādos diennakts laikos kompleksā ar šāvienu skaņām, kuras atskan no dažādām pusēm, un apkārtnes apgaismošanu nakts laikā. Suņa vadīšana pārsvarā tiek izpildīta bez pavadas izmantošanas.
Lai aktivizētu suņa uzmanību laikā, kad tas apsargā aizturēto, palīgs imitē uzbrukumu instruktoram un izdara mēģinājumu bēgt konvojēšanas laikā. Šādos gadījumos sunim ir jāuzbrūk palīgam patstāvīgi. Pēc neilgas cīņas palīgs pārtrauc savas darbības, instruktors piesauc suni pie sevis, apbalvo un turpina konvojēšanu. Pakāpeniski sunim izstrādājas iemaņa aizsargāt instruktoru no uzbrukuma un uzmanīgi apsargāt aizturēto.
Divu un vairāku palīgu aizturēšanas vingrinājumi ir jāsāk pēc tam, kad suns ir iemācījies aktīvi sekot un aizturēt bēgošo „pārkāpēju” un cīnīties ar to. Vingrinājumi tiek organizēti sekojoši. Nodarbību vadītājs dod norādījumus palīgiem un izkārto viņus pa slēptuvēm tādā veidā, lai tie atrastos 50 metrus viens no otra. Instruktors ar suni apsēžas norādītajā vietā ne tuvāk par 50 metriem no pirmā palīga, atsprādzē pavadu un, pieturot suni aiz kakla siksnas, dod komandu „Klausies!”. Pēc nodarbību vadītāja dotā signāla pirmais palīgs iznāk no slēptuves un mierīgi iet instruktora un suņa virzienā. Instruktors izsaka komandu „Stāt!”. Atskanot šai komandai, palīgs apstājas, pēc tam pagriežas un bēg otrā palīga slēptuves virzienā. Pēc 10-15 sekundēm instruktors ar komandu „Fas!” sūta suni izdarīt aizturēšanu un pats seko sunim. Aizturēšanas brīdī pirmais palīgs pārtrauc darbību un noguļas zemē, piesedzot galvu un kaklu ar rokām. Tajā brīdī no paslēptuves, skaļi trokšņojot, negaidot izskrien otrs palīgs un ar enerģiskām kustībām pievērš sev suņa uzmanību. Parasti suns pārtrauc uzbrukumu pirmajam palīgam un pievēršas otrajam. Vingrinājums noslēdzas ar divu aizturēto palīgu apsargāšanu uz vietas un kustībā.
Atkarībā no tā, cik labi suns apgūst prasmi patstāvīgi pārslēgt savu uzmanību no viena palīga uz otru, vingrinājuma nosacījumi mainās. Tagad palīgi no slēptuvēm iznāk vienlaicīgi un iet (skrien) vienā vai dažādos virzienos. Laikā, kad notiek apsargāšana uz vietas un kustībā, palīgi imitē uzbrukumu instruktoram un konvojēšanas laikā izdara mēģinājumu bēgt. Vingrinājums tiek noslēgts ar abu palīgu aizturēšanu un suņa izvešanu pastaigāt.
Vienlaicīgi tiek apgūta prasme aizturēt palīgu neapdzīvotās mājās un tumšās vietās. Palīgs sakaitina suni un tad ieskrien telpā. Instruktors dod komandu „Fas!”, palaiž suni aizturēšanai un seko viņam. Pēc nelielas cīņas aizturēšanu pārtrauc un palīgs tiek konvojēts. Pēc 20-30 minūtēm vingrinājumu atkārto vēlreiz. Turpmāko nodarbību laikā suni palaiž aizturēšanai bez iepriekšējas kaitināšanas.
Apmācības kursa beigās sunim ir jāprot: droši un aktīvi skriet, lai aizturētu palīgu, kurš skrien 200-300 metru attālumā, dažādos diennakts laikos; atrast un aizturēt palīgu, kurš atrodas gan gaišā, gan tumšā telpā; aktīvi cīnīties ar aizturēto (ar apbruņotu un ar neapbruņotu, ar mierīgi stāvošu, sēdošu, gulošu palīgu) gan instruktora klātbūtnē, gan viņam klāt neesot; pārtraukt cīņu ar palīgu pēc instruktora signāla, pieiet pie viņa, apsēsties blakus un rūpīgi apsargāt aizturēto gan uz vietas, gan kustībā, gan konvojēšanas laikā; aktīvi un drosmīgi aizstāvēt instruktoru no palīga uzbrukumiem. Aizturēšanas, apsargāšanas un konvojēšanas vingrinājumi tiek izpildīti bez pavadas izmantošanas.
Iespējamās kļūdas un to sekas:
Ja pirmā un otrā apmācības posma laikā palīgs izmanto spēcīgus mehāniskos kairinātājus, tas izraisa sunī nevis niknumu, bet bailes un piesardzīgu attieksmi.
Ja palīgs visu laiku tiek aizturēts ģērbies vienās un tai pat drēbēs (formas un krāsas ziņā), tad tas izraisa nevēlamu paradumu nikni reaģēt uz jebkuru cilvēku, kam ir līdzīgas drēbes. Turklāt suns var atteikties aizturēt cilvēku, kas ir uzvilcis atšķirīgu apģērbu.
Ja vingrinājumi tiek izdarīti vienā un tai pat vietā, vienā un tai pat diennakts laikā, tad suns labi strādās šajos apstākļos, bet slikti nepierastā vidē un laikā.
Vienveidīga palīga uzvešanās izveido stereotipu – aktīvi ir jāaiztur tikai tāds cilvēks, kurš darbojas noteiktā secībā un veidā.
Bieža aizturēšanas vingrinājumu atkārtošana, nerēķinoties ar katra suņa individuālajām īpatnībām. Rezultātā – atsevišķiem suņiem izstrādājas pārmērīgi nikna reakcija un visiem nepazīstamajiem cilvēkiem, suns var kļūt grūti vadāms un grūti kontrolējams.
