›

Cilvēki, kuri nepadevās 24

682 2

Cilvēki, kuri par spīti savam stāvoklim sasniedza vairāk nekā lielākā daļa dīvānpiržu visapkārt pasaulē :D

Mark Playle

Marks piedzima 1985. gadā UK, taču jau kopš paša sākuma viņš atšķīrās no citiem bērniem - viņam trūka kreisa apakšdelma. 14 gadu vecumā Marks ar savu draugu Danielu pavadīja kārtējo garlaicīgo vasaru, kad izdomāja paspēlēt ģitāru. Marks pārkārtoja pusi savas mājas garāžu un ierīkoja tur nelielu studiju, kur ar draugiem spēlēt. Ņemot vērā savu īpašo stāvokli, sākumā Markam gāja visai grūti, un pēc dažādu interesantu atribūtu, tai skaitā zeķes, piemērīšanas kreisajai rokai, viņš izveidoja gumijas uzmavu, kura ļāva kaut cik strinkšķināt stīgas. Ne tikai strinkšķināt bija jāiemācas, arī visa ģitāras turēšanas poza un citi sīkumi bija jāmācās savādāk nekā ierasts. 2008. gadā Marks iekļuva labāko 12 ģitāristu sarakstā konkursā Guitar Idol, kurā piedalījās vismaz 750 ģitāristi no visas pasaules. Šobrīd Marks strādā pie sava materiāla un dara to pat ļoti veiksmīgi.

Esref Armagan

Turku mākslinieks Esrefs Armagans jau piedzima akls un ne reizi nav redzējis kādu no paša gleznām vai pat objektus, kurs uzglezno. Vel apbrīnojamāku viņu padara tas, ka Esrefs ne bērnībā, ne pieaudzis būdams nav mācījies mākslas skolā vai izgājis kādus kursus. Viss, ko viņš dara, ir viņa paša izdomāta tehnika. izmantojot vien eļļas krāsas un savus pirkstus, Esrefs glezno nu jau 35 gadus. Gleznojot viņam ir nepieciešams absolūts klusums, tad viņš iedziļinās savā iekšējā pasaulē un izmantojot vienu noteiktu krāsu, glezno. Tā kā vienā gleznošanas seansā viņš izmanto tikai kādu noteiktu krāsu, tad Esrefam nākas gaidīt pāris dienas, kamēr krāsa nožūst, lai varētu turpināt darbu.

izveidot rakstu izveidot testu

Alex Zanardi

Itāļu autosportists Alekss Zanardi veidoja karjeru gan CART, gan arī Formula1 sacīkstēs, taču 2001. gada septembrī punktu tam visam varēja pielikt spēcīga sadursme kādās no sacīkstēm, kad viņš traumu rezultātā zaudēja abas kājas. Par spīti visam, viņš pats izveidoja dizainu savām kāju protēzēm un izveidoja īpaši viņam piemērotu auto. Jau 2003. gadā viņš atgriezās autosacīkšu elitē un turējās līdz pat 2005. gadam. Stāsts par viņu ir lasāms autobiogrāfijā Alex Zanardi: My Sweetest Victory : A Memoir of Racing Success, Adversity, and Courage.

Terry Fox

Par Teriju Foksu varētu izveidot veselu rakstu. Viņam diagnosticēja kaulu vēzi jau tad, kad viņš bija tīnis. Slīmības dēļ 1977. gadā nācās amputēt viņa labo kāju. Saņemot pretvēža ārstēšanu, viņš redzēja daudzus daudzus bezcerīgi slimus bērnus un sajuta spēcīgu vēlmi kaut kā viņiem palīdzēt. Lai pievērstu uzmanību šai problēmai un savāktu kaut kādus līdzekļus vēža ārstēšanas izpētei, viņš nolēma pārskriet pāri visai Kanādai. Pēc 18 mēnešus ilgas gatavošanās, 1980. gada 12. aprīlī Ņūfaundlendā startēja Marathon of Hope. Katru dienu viņš centās noskriet līdz pat 40 kilometriem uz savas protezētās kājas, pa ceļām ievācot arī ziedojumus. Terijs skrēja 143 dienas un kopumā pieveica 5373 kilometrus, kad viņam nācās apstāties, jo vēzis deva pretriecienu. Terijs mira 1981. gadā 22 gadu vecumā, taču viņa pūles vainagojās panākumiem un tika dibināts Terija Foksa fonds, kas vāc naudu National Cancer Institute izpētes darbiem Kanādā. Katru gadu Kanādā noris viņam veltīti maratoni. Šogad tas būs sptembra vidū.

Mark Goffeney

Marks piedzima bez rokām un tas bija ļoti liels šoks viņa vecākiem. Augot Marks iemīlēja mūziku un saprata, ka vēlas kļūt par muzikantu. Sākumā īsti neticot saviem spēkiem, viņš izvēlējās trombonu, taču jau vēlāk saprata, ka īstā viņa kaislība ir ģitāra. Gadiem ejot, viņš iemācījās spēlēt ģitāru ar savām pēdām labāk un labāk, kamēr dibināja savu grupu Big Toe. Markam patīk spēlēt arī kā ielu muzikantam un priecēt citus ar savu māku.

Cody McCasland

Kodijs piedzima 2001. gadā, taču dzemdības notika stipri pirms noteiktā laika un atklājās, ka viņam ir arī dažādi iedzimti ķermeņa defekti. Tas viss liecināja, ka viņš nenodzīvos ilgāk par pāris dienām. Tomēr dienas gāja un Kodija stavoklis sāka stabilizēties. Viņam nācās pārciest dažādas orgānu un ķermeņa daļu koriģējošas operācijas, tai skaitā kāju amputāciju 2003. gadā. Tieši tajā gadā Kodijs ļoti centās staigāt, tādēļ pēc operācijas viņam piemēroja īpašas protēzes. Jau piecu gadu vecumā viņš sāka izmantot skrējēja protēzes. Šobrīd viņš ne tikai skrien, bet arī peld un cer piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Jau būdams deviņus gadus vecs, viņš uzstājas ar dažādām motivējošām runām cilvēkiem ar protēzēm un pavada Challenged Athletes Foundation.

Bethany Hamilton

Betija kļuva par vadošo amatieru sērfotāju jau 13 gados un plānoja kļūt par profesionālu šī sporta veida pārstāvi. 2003. gadā tīģerhaizivs nokoda viņas kreiso roku, kad viņa sērfoja Havaju salās - tas draudēja pielikt punktu viņas karjerai. Pat būdama bez vienas rokas, viņa neapsvērā domu pamest savu iemīļoto nodarbošanos un jau pēc mēneša bija atpakaļ uz dēļa. 2004. gadā viņa saņēma ESPY Best Comeback by an Athlete apbalvojumu, bet 2008. gadā iesoļoja jau PRO sportistu klasē. 2007. gadā viņa saņēma apbalvojumus par sevis sarakstīto un producēto autobiogrāfisko dokumentālo filmu Heart of a Soul Surfer.

682 2 24 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0