Lai gan tehnoloģijas ar katru gadu kļūst arvien gudrākas, šķiet, ka mēs – cilvēki – ar katru gadu kļūstam arvien muļķāki. Turklāt strauji.
Lai gan tehnoloģijas ar katru gadu kļūst arvien gudrākas, šķiet, ka mēs – cilvēki – ar katru gadu kļūstam arvien muļķāki. Turklāt strauji.
Hartfordas Universitātes zinātnieki uzskata, ka, sākot ar 2110.gadu, katru gadu vidējais cilvēces IQ nokrītīsies par aptuveni 8 punktiem. ASTOŅIEM PUNKTIEM KATRU GADU!!! Citu zinātnieku aplēses ir vēl pesimistiskākas...
Dānijā topošajiem militāristiem ir jāizpilda IQ tests. Kopš 1998.gada šī testa vidējie rezultāti ir kritušies par 1,5 punktiem.
Starp 1930.un 1980.gadu ASV, pēckara Japānā un Dānijā vidējie IQ rezultāti sāka pieaugt. Tas skaidrojams ar to, ka uzlabojās cilvēku dzīves apstākļi un tika uzņemts atbilstošs uzturs, kurš spēja nodrošināt normālu smadzeņu darbību. Šo parādību dēvē par Flinna efektu (Flynn effect). Izskatās, ka šobrīd Flinna efekts attīstītajās valstīs vairs nestrādā. Turklāt attiecīgie rādītāji ir nevis sasnieguši savu maksimumu un nostabilizējušies, bet sākuši krist.
Ulsteras Universitātes zinātnieks Ričards Linns (Richard Lynn) ir apkopojis IQ rezultātu datus visā pasaulē laika posmā no 1950.līdz 2000.gadam un secinājis, ka pasaules vidējais inteliģences līmenis ir nokrities par 1 punktu. Pēc viņa aprēķiniem līdz 2050.gadam mēs būsim zaudējuši vēl 1,3 punktus.
Laika posmā no 2006.gada līdz 2012.gadam ASV studentu vidējie rezultāti centralizētajos eksāmenos nokritās par veseliem 20 punktiem. Vislielākais punktu kritums konstatēts lasīšanas un rakstīšanas kategorijās.
Tika atlasīti gudrākie britu pusaudži, kuriem lika izpildīt IQ testu. Rezultāti bija visai bēdīgi. 2008.gada gudrākie jaunieši vidēji bija par 6 punktiem stulbāki nekā spīdošākie britu jauniešu prāti 1980.gadā.
Viens no iemesliem varētu būt tāds, ka inteliģentākā sabiedrības daļa nereti nolemj vispirms nostiprināt savu karjeru, iegūt zināšanas, attīstīt sevi un tikai tad domāt par bērniem vai nolemj bērnus neradīt vispār, savukārt, mazāk inteliģentā sabiedrības daļa bērnus rada masveidā.
Jāņem vērā arī tas, ka šobrīd cilvēku skaits uz Zemes ir lielāks nekā visos citos laika posmos, ar kuriem tika salīdzināti IQ rezultāti, līdz ar to pat tad, ja 1000 gudrākie cilvēki pusaulē šobrīd ir supergudri, viņu ieguldījums kopējā pasaules IQ proporcionāli ir stipri mazāks nekā, piemēram, tāds būtu 100 gadus atpakaļ.
Kā domā tu? Mēs paliekam gudrāki vai stulbāki?
Visu dienu lurot mobilaja talruni, bakstot ekranu ar iszinam un socialajiem saitiem, gudraks nepaliks.
Gygygy nesaprotams raksts! Līdz galam neizlasiju LOL!! ! !
Eju labak skatities gifus un jutubi LOL !!!
Ir tāda filma Idiokrātija tieši par šo tēmu. 3. bilžuks ja nemaldos ir no šīs filmas.
Viens no faktoriem, kas spilgti apliecina globālo stulbuma uzvaras gājienu ir "vertikālie filmētāji", proti, tie, kas ir par stulbu, lai pagrieztu savu glauno smartfonu par 90 grādiem pirms filmēšanas uzsākšanas. Tad nu tagad nākas vērot šos "durvju šķirbas" video arvien biežāk un biežāk.
Par to, ka Flinna efekts mūsdienās nestrādā nepiekrītu.. Drīzāk jau nav izpildīts nosacījums par atbilstošas pārtikas uzņemšanu - mūsdienās tā ir piebāzta ar dažādām ķīmijām, ĢMO, toksīniem.. tikai mums to neviens neatklāj, jo viss notiek lielo koorporāciju, nevis vienkāršo cilvēku interesēs..
Kādā sakarā cilvēki sāks zaudēt savu IQ tieši 2110. gadā? Un kādā veidā pa veseliem 8 IQ punktiem gadā? Tajā gadā tiks palaists kaut kāds IQ vīruss vai kā?
Eais neprootu gramat!ku un matematiķā pavisum beediigs sk@ts latvieshu vald ucik mani ieniist un man garsho kriitini
Pirms jūs visi te sākat dirst uz datoriem un visām pārējām lietām ar kurām aizraujas bērni, piemēram, datorspēlēm ziniet ka datorspēles arī palīdz bērnam veidot stratēģisko domāšanu un reakciju.
Ja cilvēce kļūtu stulbāka, vai tad nebūtu samazinājušies izgudrojumu daudzums? Pirms vēl 5 gadiem neviens nezināja kas ir skārienjūtīgs ekrāns, bet tagad.. cilvēce virzās uz priekšu diezgan lielā ātrumā, varbūt IQ līmenis kļūst mazāks, bet vai tas nosaka to cik gudrs tu esi? Kā jau visi zin atbildes ir daļēji atkarīgas no tā kā tu jūties, jo ja tu būsi parasts skolēns, tev būs slinkums pildīt testu un tu vienkārši liksi randomā atbildes. Vispareizāk būtu mērīt nevis skolēnu IQ, bet gan pieaugušo, jo pieaugušie cilvēki tādu testu uztvers nopietnāk nekā bērns, un arī bērns vēl mācīsies, bet pieaugušie reti kuri vairs speciāli mācās, un tāpēc arī labāk mērīt pieauguso IQ nevis bērnu.
Bet lai vai kā, cilvēki izgudro lietas, kas darīs darbus viņu vietā, cilvēki izmanto masīnas, lai viņiem nevajadzētu atcerēties tur visādas lietas, cilvēkam vajadzēs aprēķināt tur kaut ko, viņš paskatīsies kā to izdarīt, nevis kā cilvēki pirms 100 gadiem centīsies atcerēties kā to dara.