Baseina ūdens ķīmiskā analīze apstiprināja "briesmīgo minējumu", par kuru visiem bija aizdomas. Jā, jā, tieši tā jūs domājat. Protams, es uzminēju, bet nedomāju, ka viss ir tik slikti. Varbūt Kanādas un Amerikas baseinos tā ir, bet mums tomēr ir labāk? Ceru, lai gan baseinus apmeklēju reti.
Avots: internets.
Nav noslēpums, ka daudzi čempioni sportisti, olimpisko peldēšanas komandu dalībnieki, pēc pašu patiesas atziņas, regulāri atļaujas urinēt baseinā. Tomēr šis grēks ir ne tikai pasaulslavenas zvaigznes, bet arī visparastākie cilvēki. Saskaņā ar nesen veiktu zinātnisku pētījumu, jebkurā publiskajā peldbaseinā var būt līdz 75 litriem urīna.
Zinātnieki ir atklājuši urīna klātbūtni visos, bez izņēmuma, ūdens paraugos, kas ņemti peldbaseinos
Miljoniem cilvēku jau sen ir aizdomas par rūgto patiesību. Tomēr šīs patiesās antisociālās parādības apjoms tika novērtēts tikai nesen, pateicoties jaunai analīzei, kas mēra urīna daudzumu, kas ir diskrēti pievienots lielam ūdens daudzumam. Peldētāji publiskajos baseinos, kā arī cilvēki, kuri pievērš īpašu uzmanību saviem veselības un higiēnas jautājumiem, var nevēlēties tālāk lasīt.
Analīzes pamatā ir mākslīgā saldinātāja acesulfāma, kas pazīstams kā pārtikas piedeva E950, koncentrācijas mērīšana. Acesulfāms parasti atrodas pārstrādātos pārtikas produktos un atstāj ķermeni nemainīgu.
Trīs nedēļas zinātnieki mērīja acesulfāma līmeni divos Kanādas peldbaseinos. Analīzes rezultātā tika konstatēts, ka lielajā baseinā, kurā ir 830 tūkstoši litru ūdens, nonāk aptuveni 75 litri urīna, tas ir, viena trešdaļa no olimpiskā baseina izmēra. Šis daudzums ir pietiekams, lai piepildītu vidēju mucu. Otrajā baseinā, apmēram uz pusi mazāks par pirmo, tika atrasti 30 litri urīna.
atrs kvadrāts ir aptuveni 100 litri. Vidēji baseinā ar tilpumu 830 litri ūdens eksperti atrada aptuveni 75 litrus urīna.
Viena no pētījuma dalībniecēm, Albertas universitātes absolvente Edmontonā, Kanādā, Lindsija Blekstoka atzīmēja, ka "šis pētījums stingri apstiprina, ka cilvēki nekaunīgi urinē baseinā un burbuļvannā".
Pētījuma rezultāti neļauj noteikt precīzu apmeklētāju skaitu, kuri dod priekšroku klusi atvieglot nelielu vajadzību pēc ūdens, nevis riskēt nosalt, skriet uz ģērbtuvēm slapjā peldkostīmā vai peldbiksēs, bet liecina, ka urīna saturs dienas laikā pastāvīgi palielinās.
"Mēs neņēmām vērā kopējo baseina apmeklētāju skaitu analizētajā trīs nedēļu periodā, tāpēc mums nav iespējas noteikt individuālo urinēšanas gadījumu skaitu dienā," sacīja Lindsija Blekstoka.
Protams, iegūtie secinājumi nevar izraisīt lasītājos lielu entuziasmu, un tomēr peldēšanās cienītājiem publiskajos baseinos ir paveicies vairāk nekā karstā vannā. Izrādās, ka urīna saturs ūdens paraugos, ko zinātnieki paņēmuši no astoņiem pilsētas karstajiem baļļiem, ir daudz augstāks nekā līdzīgos paraugos, kas ņemti publiskajos baseinos. Tajā pašā laikā dažās karstajās vannās saldinātāja acesulfāma koncentrācija bija trīs reizes lielāka nekā visvairāk piesārņotajā baseinā.
Kopumā pētnieki pārbaudīja trīsdesmit vienu peldbaseinu un burbuļvannu divās Kanādas pilsētās. Acesulfāms tika atrasts visos ūdens paraugos bez izņēmuma, un tā koncentrācija dažkārt piecsimt septiņdesmit reizes pārsniedza krāna ūdenim pieļaujamo līmeni. Lai pārvērstu pētījuma rezultātus, kas raksturo saldinātāja daudzumu urīnā, atbilstošajā tilpumā litros, zinātnieki izmantoja Kanādas vidējo vērtību.
"Mēs ļoti vēlētos, lai šis pētījums palīdzētu izglītot sabiedrību par personīgo higiēnu," sacīja Lindsija Blekstoka. "Cilvēkiem vajadzētu būt uzmanīgākiem pret citiem un izmantot tualeti katru reizi, kad viņi jūt dabas aicinājumu."
Kamēr lielākā daļa pieaugušo nekad neatzīs, ka ik pa laikam izmanto publisko baseinu kā milzu tualeti, 19% pieaugušo anonīmā aptaujā atzina, ka vismaz reizi dzīvē jau ir urinējušies baseinā. Tajā pašā laikā profesionālie peldētāji izrādījās ļaunākie pārkāpēji.
Amerikāņu peldētājs Raiens Lohte atklāja Olimpisko spēļu atklāšanas priekšvakarā Londonā 2012. gadā:
"Man šķiet, ka tajā ir kaut kas spontāns, tiklīdz jūs ienirt hlorētā ūdenī, jūs neviļus vēlaties to darīt."
Viņa komandas biedrs Maikls Felpss piekrita, ka šāda uzvedība izskatās pilnīgi pieņemama:
"Es domāju, ka tas noteikti ir noticis ar katru peldētāju baseinā. Bet hlors nogalina visu infekciju, tāpēc nav par ko uztraukties.
Pats urīns nav īsti bīstams. Tomēr cilvēki neapzinās, ka urīnviela, amonjaks, kreatinīns un citi urīnā esošie savienojumi ķīmiski reaģē ar dezinfekcijas līdzekļiem, veidojot ļoti toksiskus blakusproduktus, kas var kaitēt acīm un izraisīt elpceļu kairinājumu. Ilgstošas šādu savienojumu iedarbības rezultātā dažiem profesionāliem peldētājiem un baseinu darbiniekiem ir diagnosticēta astma.
Zinātnieki plāno izmantot acesulfāma bāzes saldinātāju kā testu, lai uzturētu ūdeni publiskajos baseinos normālā higiēniskā līmenī. Pretēji daudzu cilvēku vidū izplatītajam uzskatam, ka, ja viņi ļausies urinēt baseinā, ap viņiem uzreiz parādīsies krāsains mākonis, pašlaik ūdenī netiek izmantotas krāsvielas kā urīna indikators.
"Iespējams, šis mīts tika izdomāts, lai nobiedētu bērnus un bezatbildīgus pieaugušos un, pakļaujoties sabiedrības pazemošanai, iemācītu viņiem pareizas personīgās higiēnas metodes," saka Lindsija Blekstoka.
Pētījuma rezultāti publicēti American Chemical Society vides žurnālā Environmental Science & Technology.
Ir pat peldošas kakas redzētas.
https://media.tenor.com/images/a6b3b704e1087a750c9ec3d4cbb8c27a/tenor.gif
