Sveiciens visiem spokiem. Šodien atgriežoties no laukiem kārtējo reizi pārliecinājos, ka braukšanas kultūra mūsu valstī ir baigi tālu no ideālās un tāpēc radās neliela iedvesma šim rakstam. Amata specifikas dēļ sanāk daudz braukāt un iekšēji esmu izveidojis stereotipiskos vadītājus ar saviem niķiem un stiķiem. Raksts, viennozīmīgi, ir subjektīvs un vairāk ar humora nevis realitātes pieskaiņu, lai gan.... lasam.
Ceļa filozofija3
Blondā nāriņa ar X5 (Kajānu, S'ku vai kādu citu lielizmēra auto) - parasti šis tipāžs ielās ir redzams pa dienu, kamēr veči strādā, tikmēr princesa gāzē pa nagu/ragu un citiem saloniem. Spoguļi tiek lietoti tikai lai sakārtotu mākslīgās skropstas, vai uzziestu kādu smeķi uz sejas. Vienu brīdi velkas pa kreiso joslu uz 30, otru brīdi jau lido pa labo uz 80. Braukšanas stils tikpat nestabils kā Japāna zemestrīces laikā. Vislabāk neveidot acu kontaktu pie luksofora, citādi amēba vēl iedomāsies ka tu sēžot savā 1,2 Corsa gribi skrieties ar viņas X650i.
Busi - busi ir pilnīgi cita autovadītāju kasta, kam ir savi likumi un savs braukšanas stils. Jo vecāks buss, jo tālāk no tā jāturās, jo tranzītam ir pofig, ja viņam pie 352. skrāpējuma parādīsies vēlviens, bet Tavam jaunajam autiņam ne. Komercbusi ir lielākie dirsā līdēji, kas ir redzami uz ceļa, viņam ta pofig, jo sēž augstāk par tevīm un redz pāri, bet mļa, kad man tieši spogulī spīd divi Aivara lukturi nav diez ko patīkami. Arī vidējais pārvietošanās ātrums ir krietni vien lielāks par vispārpieņemto.
Lauku biznesmeņi - Krabji, kas sapirkuši japāņu bobikus par Eiropas naudu vai pāņēmuši PVN'am parasti sēž uz trubas un tirgo minerālmēslus, govis, pienu, kartoškas, vadever un kamēr brauc no savas sādžas ta raustās kā epileptiķi no 70- 90 km/h un kad saruna beidzas un ss.lv ir ietirgots kombains, kaloša gāzes pedālīti spiež līdz grīdai un Toyotas D4D motors jau ir ieskrējies līdz 140 km/h, nebrīnies, ka pēc pieciem kilometriem krabis atkal vilksies uz 80 km/h un bazūnēs pa trubu.
Imanta Ricer Team - Rīseri no visiem rajoniem laikam plus mīnusi ir vienādi atmari uz ceļiem. Piķorkai pacaki parasti sametas naudu 10 litriem, lai pa Jūrmaleni aizlidotu līdz Kauguriem atdahnuķ po pacanski. Tas jau poh, ka autiņam ir mega žilete uz bagāžnieka un tehniskā nav redzēta četrus gadus, galvenais, lai spiež 160 km/h pa kreiso joslu un apdzīti visi tiek čūskiņā, kad tiek CP rokās, tad parasti tiek lietas gaužas asaras, filmēts no mobīlā telefona un kliegts, ka pats Putins atbrauks un izpestīs, ja policisti uzrakstīs protokolu.
Maršruta taksometri - maršrutkas laikam visās postpadomju valstīs ir maršrutkas. Viena maršruta laikā tiek pārkāpti neskaitāmi CSN - citreiz pasažieri pat tiek laisti pirms paša tilta uzbrauktuves, līdz ar to, visi kas brauc aiz Genas, kas lepni vada savu Merinu ir spiesti mest pa nažiem. Savulaik no Imantas uz Centru ar maršrutku varēja aizbraukt nepilnās 15 minūtēs labas tehno mūzikas pavadībā, pietam, varēja vēl paklausīties jaunākos krievu lamuvārdus un ja tu maršrutniekam pasaki, ka viņš ir pizdatijs paciks, jo korķi apbrauca pa ietvi, tad viņa sejā atplauks lepns smaids un nākamreiz viņš Tev par godu izgāzīs arī pa parku!
Mācību mašīnas - nekādā gadījumā neaizskaru kursantus, jo mēs visi kādreiz sākām tieši tāpat, bet bieži vien es nesaprotu instruktorus, kas acīmredzami iedzinuši nabaga pārbijušos meiteni pa vidējo joslu, kas pārvietojas 60 km/h atļauto 70 km/h vietā. Visi gāž garām, pīpina, a vecis cietu seju pa atvērtu logu pīpē. Bieži vien maršruti arī ir neizprotami, kad ir pati sastrēgumu stunda un katrs cenšas pārvilkt uz krusta cik nu vien ātri iespējams, instruktors ieperās ar saviem audzēkņiem un paši raustās pie krustiem un citi garām netiek. Mācībnieks uz Brīvībenes ap 17: 00 - hell yeah!
Vecais krabis ar Pasātu - es ļoti atbalstu to, ka arī veci cilvēki būtu moderni, pārvietotos ar auto, lietotu PC utt, taču bieži vien , vecmāmiņ, labāk ir pagaidīt, kad lepnais mazdēls pats atbrauks pakaļ āboliem , nevis pērties uz Jūrmalu pie viņa uz daču pa kreiso joslu uz 80 km/h. Taču parasti ja krabji ir apņēmušies ko izdarīt, tad tas ir nopietni - spoguļi ir domāti tikai tiem, kas ir dzimuši pēc PSRS sabrukumu un pagriezienrādītāji arī, tāpēc ja jau pa gabalu redzi, ka krabis velkas, apdzen viņu maksimāli mierīgi un ar normālu distanci, tādējadi pasargājot omi no infarkta un sevi no liekiem izdevumiem.