9

 125  0

Atvainojos. Nē, - par ko atvainoties, ka rakstu vienu virsraksta pusi ar lielajiem burtiem, otru – mazajiem…Jo parasti ikdienā ir otrādi. Cilvēks ar distoniju, pat depresiju tā arī jūtas… labi, ja rakstīts ar mazajiem burtiem. Labi, ja vispār netiek izslēgts no dzimtas no ģimenes, dzimtas. Tas var būt arī pārnestā veidā: norobežošanās.

Par VD cilvēkiem var būt:​

Komentāri 9

0/2000

Piekrītu Minkai. Zinu, kā ir būt ar VD. Pat ienaidniekam ko tādu nenovēlēsi.

 3  0 atbildēt
Vēl viens raksts par kuru labprāt pateiktos ar cepumiem! 👍😊 Mana pieredze tāda: Cēlonis tam pamatā var būt traumas,līdzjūtība citu ciešanām un nespēja atdalīt citu pārdzīvojumus no sevis, nezinot ka labāk ir ieslēgt saprātu lai atrastu lietišķu un konstruktīvu pieeju. Rodas bezpalīdzības sajūta ciešot cita ciešanas vai iejūtoties iekšēji citu pārdzīvotajā pagātnē. Šādi kāda laika posmā cilvēks sevī attīsta noslieci uz grūtsirdību, pieņemot(arī neapzināti,ka dzīve ir lielākoties ciešanu pilna un priekam paliek pavisam maz vietas. Tāpat par cēloni var būt apspiestas vēlmes(sapņi), īpaši bērnībā, no vecāku vai tuvinieku puses, līdz ar to rodas iekšējā nedrošība un neticība sev..., tam klāt rodas bailes būt nepieņemtam, atstumtam un cilvēks jūtas "savādāks", nošķirts iekšēji un tam var būt grūti iekļauties sabiedrībā. Ar laiku emocionālās ciešanas sāk atspēlēties fiziski dažādos veidos(VD,neirozes, depresijas u.c. tīri fiziskos kaišu veidos). Tuvinieku un draugu atbalstam ir liela nozīme, bet galvenais "darbs" ir cietēja rokās! Palīdzēja apziņa, ka kreņķējoties par citiem nekādu palīdzību tiem nesniegsi! Uzklausoīt - daudzreiz ir vienīgā palīdzība ko vari kādam sniegt. Ja ir situācija kurā vari kā palīdzēt, apsver iespējas un dari! Tāpat palīdzēja nostājas maiņa: mācos no citu pieredzes līdzjūtot, bet nejaucot iekšēji citu pārdzīvoto ar savām sajūtām lai neradītu sevī postošu emociju vētru, kuru grūti pēcāk apvaldīt un grūtsirdība/depresija garantēta. Tādad iekšēja atkāpe ir nepieciešama (tāpat kā ārstiem operāciju laikā vai citos krīzes gadījumos)! Tālāk palīdzēja apziņa, ka savu garastāvokli katru rītu tu "uzriktē" pats, līdzīgi tam kā ar radio. Un ja tu sev izvēlējies labu, jauku dienu, tad tici ka nevienam nedosi to tik viegli samaitāt! Tāpat jāmaina izveidoto noslieci uz grūtsirdību, rodot iemeslus priekam un ļaut sev papriecāties, palasīt jokus, pievērst vairāk uzmanības pozitīvajiem notikumiem. Tālāk vajag darboties iepazītot sevi pašu labāk, savas īstenās vēlmes un jā, arī savas bailes! Ja bailes tiek apzinātas un daudzmaz skaidri to cēloņi, tad tās līdzīgi kā bērnības bubuļi izzūd ieslēdzot gaismu tumšā istabā. Vēl ir labi ļaut emocijām plūst, ja skumji vai sāpīgi, izraudāties neatkarīgi no dzimuma vai statusa(protams labāk vienatnē), un ja dusmas vai tml. negatīvas emocijas, tad apzināti tās atdot ar lūgumu Zemes mātei, lai tiek pārstrādātas bez kaitējuma citiem (labi būt tādā brīdī basiem vai iztēloties kontaktu ar zemi ja nav tādas iespējas). Īsumā tā ir viena metode no dvēseles higiēnas, mums nešķiet dīvaini mazgāties ja esam netīri, tad kas tur dīvains ja vajag arī dvēseli attīrīt laiku pa laikam? Tā soli pa solim iekšēji atbrīvojoties, cilvēks tiek vesels no visām kaitēm un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. P.S. Depresiju gadījumā un/vai ilgstoša stresa gadījumā: fiziski palīdz bez kādiem blakusefektiem palietot magnēziju, devas- ņēmu rītā 2tab.+ vitamīnu C 1000mg.(veicina imūnsistēmu) un vakarā 2tab.! Pārdozēt nevar, lieko ķermenis izvada ar urīnu. Šad tad, ja jūtu ka nervi pašvaki palikuši, atkārtoju "kūri" kamēr jūtos atkal labi. 😊💜
 3  0 atbildēt

Problēma ir apstāklī, ka cilvēki cenšas aizbēgt no depresijas, veģetatīvās distonijas, postošām emocijām u.t.t, nevis pieņemt minētos stāvokļus kā dabisku dzīves sastāvdaļu. Ja cilvēks dzīvo, viņš pieņem ne tikai skaistumu, bagātību, izklaides, bet arī nabadzību, slimību, ciešanas, nāvi. Kur ir gaisma, tur ir arī ēna, bet no ēnas aizbēgt nevar - jo ātrāk skrien, jo ēna paliek garāka, visbeidzot tā var aizēnot visu dzīvi. Taisnība arī Krīzei - ja cilvēks katru dienu cīnās par izdzīvošanu, viņš pilda dabas uzdevumu, savukārt dabā citām sugām nav tāda stāvokļa kā vidējam Eiropas cilvēkam - pilns puncītis, jumts virs galvas, konts bankā drošībai. Dabā viss vienkārši - kurš nepilda instinktīvo izdzīvošanas programmu, tiek pakļauts iznīcības programmai, ieslēdzot dažādas pašnāvnieciski tendētas ievirzes - depresija, garīgas un fiziskas saslimšanas u.t.t. Pret dabu cīnīties nevar, bet var piemēroties, un saprast, ka veģetatīvā distonija vai depresija nav kaut kāds no ārpuses ienācis aptumsums, bet gan mūsu personības sastāvdaļa, proti, mēs paši savās izpausmēs. Cīnoties ar depresiju, mēs tērējam laiku cīņai paši ar sevi, tā vietā, lai sevi pieņemtu un mīlētu.

 1  0 atbildēt

Varu ieteikt Alpha Stim stimulatoru - palīdz pret VD, depresiju, bezmiegu. Nezinu, vai pilnībā var izārstēt, bet uzlabojumi visai drīz jūtami.

 0  0 atbildēt
Tagad saaku reaali aizdomaaties, varbuut man arii ir VD 😔 likaas ka viss ko apraksti attiecas uz mani.
 0  0 atbildēt
Oooo, atkal shita modernā izdomātā slimība, aizsūtīt šitos jampampiņus mežus pacirst uz mēnesi, ātri kļūs veseli.
 1  5 atbildēt