Liekas, 21.gs, jaunākās tehnoloģijas, augsts attīstības līmenis, bet nē, paliek vietas un cilveki ar savām absurdajām tradīcijām - ēd līķus, dejo ar tiem, ahh, jokaini, bet tradīcijas ir un paliek tradīcijas.
Liekas, 21.gs, jaunākās tehnoloģijas, augsts attīstības līmenis, bet nē, paliek vietas un cilveki ar savām absurdajām tradīcijām - ēd līķus, dejo ar tiem, ahh, jokaini, bet tradīcijas ir un paliek tradīcijas.
Debess apbedīšanai
Dažādos Tibetas daļās budisti veic rituālus ar nosaukumu "debess apbedīšanai" jeb Yhator. Pēc viņu uzskatiem, kad cilvēks nomirst, viņa dvēsele aizlido, lai kaut kur atdzimtu no jauna. Bet cilvēka apvalks, tas ir, ķermenis tiek aiznests augstu kalnos maitu lijām. Atrodas pat tādi cilvēki, kuri līķus sacērt mazos gabaliņos, lai maitu lijas tās noēd pēc iespējas ātrāk.
Līķu izrakšana un dejošana ar tiem
Madagaskara ir savi, ne mazāk jokaini rituāli ar līķiem. Famadihana svētkos ("Kaulu transformācijas svētki") ciematu iedzīvotāji izrok savu radinieku līķus un dejo ar tiem. Pēc rituāla veikšanas līķi atkal tiek aprakti. Cilvēki Madagaskarā tic - jo ātrāk sadalīsies ķermenis, jo ātrāk dvēsele atradīs mieru, tapēc mirošos ķermeņus var izrakst reizi pēris gados.
Rituālais bandžī-džampings
Ciema Bunlap iedzīvotāji, dzīvojošii uz kādas no Klusā okeāna salām, veic rituālu vārdā "Gkol". Šī rituāla būtība ir tāda, ka ciemata iedzīvotāji kāp iepriekš uzcelta torņa augšā, pie kājām piesien garu striķi un lec lejā. Šai "lekšanai ar gumiju" nav nekādas drošības vai reālas gumijas, tikai striķis un kājas. Jo lielāks ir lēciena augstums, jo Dievi būšot priecīgāki. Ne visi lēceji pareizi aprēķina virves garumu, un ne visi lēcēji paliek dzīvi..
Sevis pēršana
Viena no reliģiskā fanātisma izpausmēm ir sevis pēršana. Katru gadu svētajā mēnesī starp islāmas šiītu sektas dalībniekiem tiek veikts rituāls, kura laikā rituāla dalībmniekie per sevi ar pātagām, veidotām no ķēdēm ar asmeņiem galos. Skats esot patiešām briesmīgs.
Nekrofāgija
Hondu reliģiozās sektas Aghora Varanasā ir zināmi ar to, ka viņi ēdot mirušus cilvēkus. Pēc hinduismu tradīcijām sievietes stāvoklī, neprecētas sievietes, bērnus un vīriešus, kuri pasludināti par svētajiem, nedrīkst kremēt, viņu līķus laiž Gangas upes straumē. Nefrofāgi izmakšķerē līķus un tad tos apēd.
a, kur tas, ka cilvēkus sit krustā lieldienās? Bet visp labs raksts ielieku +
Kopš kura laika lineārā skenēšana*, tas ir tas, ar ko mūsu civilizācija nodarbojas, ir "augsts" sasniegums?
Tehnoloģijas nodara vairāk posta kā laba.
Par pēdējo - to svēto* arī vairs nav tik daudz, nav vairs ko ēst.
es nesaprotu, kas tur absurds par budistiem un maitu lijām? Tas pat šķiet daudz racionālāk un "tuvāk dabai", nekā mazgāt, apģērb, raudāt un vēl sarunāties ar līķi kapellā, nolikt kaudzēm ziedu, mielastot, raudāt, sērot, kā "rietumos ir pieņemts", galu galā - aprakt kastē zem zemes, un katru gadu iet, nolikt svecītes, un "nekad nepalaist prom".
Tantes, kuras dzīvojās pa kapiem, uzkopjot tos, dienu no dienas, nodarbojas ar daudz bīstamākiem "rituāliem" par līķu ēšanu.
Vinji veel nav uzzinaajushi par POKEMONIEM, tik liidz uzzinaas, taa savas stulbiibas uzreiz aizmirsiis un pieveersiisies shitai debiilikju sektai!!!
Debesu apbedishana ir nepiecieshamiba ,izeja no situacijas.Tur nav isti ne zemes ,lai apraktu,ne koku vai cita degmateriala lai sadedzinatu... Tas ,,apbeditajs,, ir profesija un vinjsh strada krietni ,,ieravis,, ,citadi nervi netur.