Brīvprātīgais darbs - vērtīgi vai zemē nomests laiks?53

Otrkārt, brīvprātīgais darbs var būt par dienas naudu + ieeju kādā pasākumā - šāda veida brīvpratīģais darbs, visbiežāk ir uz lieliem kultūras vai sporta pasākumiem, piemēram, olimpiskās spēles, pasaules čempionāts futbolā, dziesmu svetki utt. - kur ir brīvprātīģie, kuri saņem noteiktu dienas naudu+ iespējas apmeklēt pasākumu, uz, kuriem biļetes bieži vien maksā traku naudu.

Treškārt, brīvprātīgais darbs bieži ir prakse - cilvēks caur savu mācību iestādi vai, kādu no saitiem, kas uzrāda prakšu iespējas atrod, kur pastrādāt, lai iegūtu darba pieredzi un iemaņas. Nereti šos cilvēkus pēc tam arī, turpat, pieņem darbā.

Ceturtkārt, brīvprātīgais darbs ir palīdzība - katastrofu seku novēršana, došanās "misionāru" misijās uz mazāk attīstītām valstīm. Būtībā ceļojums par brīvu - tu samaksā par to ar pastrādāšanu.

Piektkārt, par brīvprātīgo darbu var uzskatīt jebkuru palīdzību, kādam citam. Mēs, taču ja palīdzam radiniekam, neprasām par to naudu?

Šajā brīdī atgriezīšos pie hobijdarba, jeb darba, kas būtu aptuveni kā spoki.lv administrācijā. Hobijs tā ir vērtīga brīvā laika pavadīšana. Kanādas Universitātes viens no profesoriem Roberts A. Stebinss, kuram ir 35 gadu pieredze brīvā laika pētīšanā un analizēšanā ir ieviesis jēdzienu nopietns brīvais darbs jeb  serious leisure. Šis jēdziens sīkākā analīzē sevī ietver garu skaidrojumu līdz, kuram vēl tikšu.

Pirms tam, gan jāizrunā ar ko var salīdzināt nopietno brīvā laika pavadīšanu. Pie teksta pieliktajā attēlā var redzēt trīs "monētas". Serious leisure nosaukuma nozīmi jau izrunājām, blakus ir redzams devotee work, kas ir "iecienītais darbs" un šis jēdziens iet kopsolī ar nopietnu brīvā laika pavadīšanu. Casual leisure ir gadījuma rakstura brīvais laiks jeb ikdienas brīais laiks un nondevotee work ir  "neiecienītais darbs". Ko šie jēdzieni nozīmē? Runājot vienkāršiem vārdiem devotee work - ir darbs, kuru dara ar prieku un vēlmi izaugt un tam nav obligāti jābūt apmaksātam, jo tas tiek darīts brīvajā laikā. Piemēram, papildus apmaksātajam darbam tiek veiikti neapmaksāti projekti. Casual leisure ir tas, kas ir pamatā ikdienā un  nondevotee ir pretējais devotee.

Atgriežoties pie serious leisure- tā un devotee work pamatā ir 6 principi jeb kritēriji noteikšanai, kurus izsaka pieminētais Stebinss:"

„1. Pamataktivitātei ir jābūt pārzinātai. Lai to pieņemami pielietotu ir jāpiemīt  noteiktām prasmēm,zināšanām ,piereidzei vai divu, trīs no minēto elementu kombinācijām.

2.Nodarbošanās kodolam ir jāpiedāvā noteikta opciju varietāte.

3. Ir jāpastāv iespējām darbus veidot kreatīvi un ar inovācijām. Ja šāda iespēja nepastāv ir potenciāls parādīties nogurumam un garlaicībai,kas mazina vēlmi labprātīgi un ar prieku strādāt attiecīgo darbu,kļūt par „devotee”.

4. Cilvēkam,kas mēģina sevi padarīt par iecienītā darba darītāju ir jābūt iespējai kontrolēt šajā darba ieguldīto laiku,ko bieži apdraud birokrātija,kura ierobežo šādu principu

5. Cilvēkam,kas mēgina kļūt par iecienītā darba darītāju jāpiemīt gan attieksmei gan velmei strādāt tieši šadu darbu ,tas ir kā teicienā :” viena vīra gaļa,ir cita cilvēka inde”. Katram cilvekam ir kāds darbs un tā prioritāte,kura iet pie sirds labāka- Jānim ,piemēram, tā būs fiziķa darbība, bet Zanei  peļņas nešana.

6. Šāda darba veicējiem ir jāstrādā fiziskā un socionālā kopīgumā ,lai iedrošinātu tos turpināt savu darbu un tas sagādā lielāku prieku,ir jāspēj gūt atsauksmes no vadības, valdības ,dažādām politikām.”

Šis pats Stebinss, citā savā darbā pie nopietnas brīvā laika pavadīšanas piemin arī vārdu hobijs. Viņš hobiju raksturo kā nopietnā veidā pavadītu brīvo laiku caur amatierismu. Kāpēc amatierismu? Jo (sportisti sapratīs) par profesionālismu parasti dēvē tos, kam ir līgums un nopelna, amatieri ir tie, kas dara to savam priekam, lai arī nereti iegulda tikpat laika cik profesionāļi. Ikdienā, protam,s cilvēki, hobiju dēve par kaut ko ko dara brīvajā laikā un kas patīk. Tad šajā brīdī atgriežos pie spokiem kā parauga. Administrācijā katrs ir cita iemesla dēļ, taču stabili lielākā daļa dara to, kas patīk. Kas tad tajā ir slikts ja cilvēks pavada savu brīvo laiku, mēginot uzlabot portalu, kurā sēdēt sagādā prieku? 

Un tagad pēc šīs garumgarās statistikas laiks pie viedokļa. Kas ļauns ir tajā, ka cilvēks kaut ko dara par velti? Arī man ir liela pieredze brīvpratīgajā darbā (nerēķinot administrāciju šeit). Esmu ilgu laiku pavadījis, kā kādas vietējās NVO dalībnieks un tas noteikti nav bijis zemē nomests laiks. Tas bija kā hobijs sevis pilnveidošanai - caur šo NVO iemācījos rīkot pilsētas nozīmes pasākumus, ieguvu vairākus vērtīgus kontaktus jauniešu, politiķu un uzņēmumu vidū, kā arī vienkārši labi pavadīju laiku. Kas tajā ir slikts? Kas slikts ir tajā, ka jaunietis, piemēram, strādā par brīvprātīgo OS vai aizbrauc palīdzēt krastā izskalotiem dzīvniekiem? Ārzemēs to uzskata par ļoti lielu godu, būt brīvprātīgajam, palīdzēt citiem. Manuprāt,  šis naids un nicinājums pret brīvpratīgo darbu ir radies no PSRS laikiem. Šajā laikā netrūka brīvpratīgo talku un citu lietu, kuras daļai saistās ar jaunības laiku romantiku, daļai izraisīja riebumu un tika darīts viss, lai no tā tiktu vaļā. Man gribētos izteikt, ka cilvēki, kuri nosoda tos, kas ar kaut ko nodarbojās bezmaksas, savam priekam ir palikuši ar PSRS domāšanu - par brīvu savu dibenu nekustināšu, labāk sēdēšu un sapūšu. Bet tajā pat laikā šie nosodītāji neaizdomājās, ka tie, kas veic brīvpratīgo darbu bieži vien dzīvē iegūst daudz vairāk, kā tie, kas nekad neko nedarīs par velti. Tad tiešām jautājums tiem, kas ņirgājās par brīvpratīģā darba veiciējiem - jums nepatiktu par to, ka, piemēram, parādiet ceļu, kur jāiet pēc tam par velti skatīties slavenu sportistu spēli vai klausīties iecienītas grupas koncertu klātienē par velti? Vai vēl labāk, jūs saviem radiem arī prasiet naudu par jebkuru darbu?

Manuprāt, brīvprātīgais darbs ir ļoti vērtīga lieta, jo ta palīdz iegūt pieredzi (un mēs visi zinām mūžīgo riņķi daudziem darba devējiem, kas rada galvassāpes darba ņēmējiem - bez pieredzes darbā neņems, bet ja nestrādā pieredzi dabūt nevar), iegūt jaunus iespaidus un emocijas, kontaktus, iespējams draugus un pat galu galā arī īsto darbu.

p.s. pirms atvadām visiem tiem spocēniem, kas noliek brīvpratīgo darbu -jūs, taču arī bieži vien šeit liekat savus rakstus - darāt lietas brīvprātīgi. Es vai Jacky blakus ar pātagu nestāv un nespiež jūs to darīt.

Paldies tiem, kas izlasīja!