Tieši šie vārdi nāca laukā no 97 gadīgās Margarettas Bekemas, kad viņa atgriezās augstskolā, kuru bija jaunībā pametusi.
Beidzot pabeidzu augstskolu!5
363
0
Margaretta nekad nepabeidza savas iesāktās mācībās 1936.gadā. Viņai nebija izvēles. Sievietei nācās pamest augstskolu, jo viņai bija jāparūpējas par saviem ģimenes locekļiem. Viņas māte slimoja ar vēzi un nebija neviens, kurš pieskata bērnus. Tomēr neskatoties uz nelaimi, ar paziņas paīdzību Margaretta savu sapni piepildija.
97 gadīgā Margaretta raud priekpilnas asaras, kad viņa pasneidz viņas skolas pabeigšanas cepuri.
"Es nespēju izteikt vārdos, cik ļoti laimīga es šobrīd jūtos. Man bija jāpamet skola un jārūpējas par ģimeni. Tas bija grūti. Jums nav ne jausmas cik ļoti grūti tas bija. Es mīlēju mācības augstskolā, man bija ļoti daudz draugu."
Skolas direktors piebilda Margarettas stāstītajam "Viņas dzīve ir bijusi grūtībām pilna. Viņai bija jāupurē sava dzīve un plāni, lai rūpētos par ģimeni. Tas viss bija tik ļoti sāpīgi, kad mēs uzzinājām viņas stāstu. Un tieši šo stāstu mēs stāstīsim saviem studentiem, jo tas tik tiešām mums visiem parāda, kādiem cilvēkiem mums ir jābūt."
Viņai skola bijā jāpabeidz pirms 79 gadiem.
Viņa bija spiesta skolu pamest 17 gadu vecumā un rūpēties par slimo māti ar bērniem.
Direktors Gregs Deja pasniedz Margarettai viņas diplomu.
Diplomā ir ierakstīts 1936.gads, gads kurā Margarettai bija jāpabeidz mācības.
Viņa pat saņēma savu sekmju izrakstu.
Šis stāsts mums liek padomāt, ko cilveki ir gatavi upurēt, lai varētu parūpēties par saviem mīļajiem. Vai tu būtu gatavs sagraut savus sapņus? Atstāj savu viedokli komentāros.
Tev patiks šie raksti
prieks par viņas piepildīto sapni.
