Pasaulē eksistē daudz nopietnākas problēmas, kuras netiek vēl aizvien risinātas pienācīgi, bet te kaut kāda pseidoproblēma. Es to uzskatu par pseidoproblēmu. Cilvēkiem ir jāpieņem sevi tādi, kādi viņi ir, ja vien tiešām nav kaut kādu fizisku defektu, kas pašam traucē. Es saprotu to, ka mums nav tiesību lemt par citu ķermeņiem un katram ir tiesības pašam lemt, ko ar to iesākt, taču ādas krāsa nav defekts. Man pat šķiet, ka šīs sievietes rīcība varētu būt psihiska saslimšana. Ja tā, savas psihiskās saslimšanas jāiet ārstēt, nevis jāuzspiež citiem cilvēkiem tās akceptēt kā normu. Ja mēs katra iegribu iegrāmatosim likumos, tad kāda jēga vairs būt civilizētam, ja lēnām sākam kļūt atrauti no realitātes? Tad jau sanāk, ka drīz melnais būs baltais, baltais ― melnais, cilvēks ― zirgs, kaķis ― vārna, suns ― cilvēks, inde ― zāles utt. Orveliānisms laikam sāk iegūt reālus apveidus. Varēsim sevi salikt tagad no visa kā bārmenis bārā kokteiļus. Un vēl brīnāmies, kāpēc rietumu pasaule sākusi pūt. Te nu lūk esam ar lepošanos, ka esam traki. Bet kur paliek saprāts?